Iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju labklājība

Ekonomikas straujās izaugsmes gados (2005-2007.gads) iekšzemes kopprodukta (IKP) – gada laikā saražotās gala preces un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība (Ekonomiskā Web-lappuse Latvija, 2005) - vidējie gada pieaguma tempi bija gandrīz 11% (Tabula 2). Galvenais izaugsmes stimuls bija būtisks privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas balstījās lielā mērā uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi.
Latvijas ekonomikā 2008. un 2009. gadā, globālas finanšu krīzes rezultātā apstājoties ārējā kapitāla ieplūdei, iestājās recesija. Krīzes laikā strauji kritās IKP, saruka nodarbinātība un pieauga bezdarbs. 2010. gada laikā bija vērojams pakāpenisks IKP pieaugums. Tomēr, ņemot vērā, ka izaugsme atsākās no ļoti zema punkta, 2010. gadā kopumā IKP bija par 0.3% mazāks nekā gadu iepriekš 2011. gada 1. ceturksnī IKP par 3.4% pārsniedz 2010. gada 1. Ceturkšņa līmeni. (Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija , Centrālās Statisktikas pārvalde, 2011)
Pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un piaugot pieprasījumam galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī krīzes laikā atgūstot straujās izaugsmes laikā zaudēto Latvijas ražotāju konkurētspēju, par galveno ekonomikas dzinuli ir kļuvis eksports.
Nozīmīga ilgtspējīgas sabiedrības sastāvdaļa ir iedzīvotāju labklājība. Tas nozīmē, ka ir nodrošināta iespēja dzīvot drošos un iespējām atbilstošos mājokļos, saņemt galvenos pakalpojumus (tādus kā skola, veselības aprūpe, kultūra u.tml.), iespēja strādāt interesantu un gandarījumu sniedzošu darbu, dzīvot kvalitatīvā vidē (gan dabas, gan apbūvētā vidē) un iespējas piedalīties vietējās attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanas procesos. (Eiropas, 2001)…