Tavs profilsProfils
Tavi darbiDarbi
Pievienot darbus
Atzīmētie
 
  • Neviens darbs nav atzīmēts!
Skatītie
GrozsGrozs
Reģistrēties
Ienākt
Autors:
Vērtējums:
Līmenis: Vidusskolas
Publicēts: Literatūras saraksts: 7 vienības
Valoda: Latviešu Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
2.  Pēcnācēji   
3.  Kurzemes un Zemgales hercogiste   
  Izveidošana   
  Sadalīšana   
  Uzplaukums un izpostīšana   
  Spožums un noriets   
  Mēģinājumi atjaunot hercogisti   
  Bruņotie spēki, Administratīvais iedalījums, Monetārā sistēma   
4.  17. gadsimta Kurzemes hercogistes karte   
5.  Hercoga Jēkaba ārpolitikas vispārējs raksturojum   
  Francija respektēja hercoga floti   
  Kurzemi centās pievienot Svētās Romas impērijai   
  Saradojas ar Eiropas valdošajām dinastijām   
  Transilvānija rēķinājās ar hercoga ietekmi   
  Kurzemes hercogam liela teikšana arī Polijā   
  Anglija – gan devēja, gan parādniece   
  Iesaistās Anglijas Pilsoņu karā   
Darba fragmentsAizvērt

Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1561. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija ‚Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux.‘Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.
Pēc Livonijas kara (1558 - 1582) beidza pastāvēt Livonijas Konfederācija. Igaunijas Dienvidi un Latvijas Ziemeļaustrumi nonāca tiešā Polijas pakļautībā, tur izveidojot Pārdaugavas hercogisti. Savukārt Daugavas Rietumkrastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste. Iesākumā tā bija pakļauta Lietuvas dižkunigaitim, bet vēlāk tieši Polijas-Lietuvas karalim. Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers.
Jaunā hercoga stāvokli sarežģīja tas, ka vairākas teritorijas Kurzemē nemaz nebija viņa pakļautībā. Grobiņas apriņķis bija izīrēts Prūsijas hercogam jau Livonijas ordeņa laikos. Savukārt bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas (Piltenes apgabals) piederēja Dānijas karaļa brālim hercogam Magnusam. Viņš solīja tās novēlēt hercogistei pēc savas nāves, taču solījumu nepildīja un šīs teritorijas hercogiste ieguva tikai hercoga Vilhelma valdīšanas laikā.
*Sadalīšana
Pēc Gotharda nāves par hercogiem kļuva viņa dēli Frīdrihs un Vilhelms. 1596. gadā viņi sadalīja hercogisti divās daļās - Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā, ar sēdekli Mītavā (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms - Kurzemē, ar sēdekli Kuldīgā.
Apprecot Prūsijas hercoga meitu, Vilhelms atguva Grobiņas apriņķi. Viņš arī izpirka Piltenes apgabalu, taču tas nonāca tiešā Polijas pārvaldījumā. Vilhelma laikos Kurzemē sāka attīstīt metālapstrādi un kuģubūvi. Izmantojot jaunuzbūvētos kuģus, palielinājās Kurzemes preču eksports uz ārvalstīm. Taču attiecības starp hercogu Vilhelmu un muižniekiem bija ļoti saspringtas. Polijas karalis bija ieinteresēts vājināt hercoga varu un nostājās muižnieku pusē. Vilhelma neapmierinātība ar muižniecību noveda pie viņa gāšanas no troņa 1616. gadā. …

Autora komentārsAtvērt

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Hercogs Jēkabs Ketlers un Kurzemes hercogiste”.

Saite uz darbu:
http://www.atlants.lv/w/984285

Sūtīt

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase Google

Neesi reģistrējies?