Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:761731
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
2.  Grīņu rezervāta teritorija un tās vēsture    3
3.  Ģeoloģiskā uzbūve    3
4.  Rezervāta flora un fauna    5
5.  Ainavas izmaiņas atkarībā no gadalaika    6
6.  Ugunsgrēki    8
7.  Secinājumi    8
8.  Pielikumi    9
9.  Literatūras un izmantojamo avotu saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

20. gadsimta trīsdesmitajos gados dabas pētnieki konstatēja, ka grīnī sastopamas retu augu sugas, tāpēc tā ir īpaša vieta Latvijā. Un rezervāta mērķis ir pasargāt dabas bagātības. Mums, iedzīvotājiem, arī jācenšas palīdzēt saudzēt to. Rezervātu ir apdraudējuši vairāki ugunsgrēki. Ne daba, ne cilvēki nav šo vietu saudzējusi. Cilvēks gribējis uzkundzēties dabai, bet daba neparko nav padevusies cilvēku vēlmei piemērot

Grīņu rezervāta teritorija un tās vēsture

Gŗīņu rezervāts atrodas Piejūras zemienē, Liepājas rajona ziemeļu daļā, Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi.Kopējā teritorijas platība ir 1457 ha. No tiem Vides ministrijas īpašumā ir 1454,6 ha(1402,3 ha meža zemes un 52,3 ha ārpus meža zemes.Agrāk rezervāta teritorija aizņēma tikai 700 ha. Grīņu dabas rezervāts dibināts 1936. gadā. Pēc 1945. gada iekļauts 1. kategorijas mežos, bet 1957. gadā atjaunots rezervāta statuss. Kopš 1979. gada administratīvi pakļauts Slīteres rezervātam, tagad Slīteres nacionālajam parkam. Pašreizējo Grīņu dabas rezervāta statusu nosaka 2000. gada 16 martā pieņemtais Grīņu dabas rezervāta likums.
Grīņu rezervāts izveidots, lai aizsargātu grīni, kurā sastopama reta atlantiskā laika suga – grīņa sārtene. Rezervātā skrajas, mitras priežu un bērzu audzes mijas ar mitrām grīšļu un graudzāļu pļavām. Šāds veģetācijas tips raksturīgs jūras transgresijas teritorijai; Latvijā tādi ir tiaki dažās vietās Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Grīņu rezervāta teritorija ir kompakta, tā robežas iet pa meža stigām. Nodalītas 2 zonas: centrālā zona ar stingru aizsardzības režīmu (~ 20% ter.; dabas procesu norisē cilvēks neiejaucas) un regulējama režīma zona ( ~ 80% ter.; paredzēta zinātniskiem eksperimentiem).


Ģeoloģiskā uzbūve

Vairākums speciālistu uzskata, ka grīņi veidojušies specifisko vides faktoru ietekmē, kā arī cilvēka darbības rezultātā. Grīņos kopš seniem laikiem līsti līdumi, ierīkoti meliorācijas grāvji, ierīkoti tīrumi, pļavas un ganības, dedzināti meži un lauki, lai uzlabotu nabadzīgo augsni.
Cilvēks vairākkārt ir centies neauglīgo un spītīgo grīni pakļaut sev. Vērienīgākais mēģinājums apdzīvot Grīņus bija 20. gadsimta sākumā, kad šeit pārcēlās ap 100 ģimeņu no Latgales.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1176039
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties