Ģenētiski modificētā pārtika - 21.gs. dzīves realitāte

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija (latviešu valodā)	3
	Anotācija (angļu valodā)	4
	Ievads	5
1.	Biotehnoloģija – senatnē un šodien	7
2.	Gēnu inženierija – viena no biežāk izmantotajām biotehnoloģijas metodēm	8
2.1.	Attīstības vēsture	9
2.2.	Praktiskā pielietojuma plusi un mīnusi	11
3.	Ģenētiskās modifikācijas raksturojums	13
4.	Ģenētiski modificētā pārtika	14
4.1.	Ģenētiski modificētās pārtikas atpazīstamības iespējas	16
4.2.	Ietekme uz cilvēka veselību	16
5.	Pētījums	18
5.1	Ģenētiski modificētā pārtika Liepājas pilsētas lielveikalu plauktos	18
5.2	Pētījuma analīze	20
	Secinājumi	26
	Izmantotie informācijas avoti	27
	Pielikumi	28

Pārtika ir viss, ko lietojam uzturā, un bez tās cilvēka eksistence nav iedomājama. Pēdējo gadu laikā plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk tiek runāts par ģenētiski modificēto pārtiku (ĢMP). Pieļaut vai nepieļaut tās ienākšanu pasaules tirgū - vēl īsti nav skaidrs nevienam zinātniekam un ekspertam, jo par sekām, kas varētu notikt ar cilvēkiem, lietojot ĢMP, neviens neņemas spriest un atbildēt. Bet, neskatoties uz risku, jau tagad veikalos ir sastopami dažādi produkti, kuru izgatavošanā ir iesaistīti augi, kuriem ar ģenētisko modifikāciju ir kāda saistība. Piemēram, soja, kas ir pats populārākais ģenētiski modificētais augs pasaulē. Veikalos sastopamas eļļas, margarīns, šokolādes, kas pagatavotas no sojas. Tomēr ir vairākas lietas, kāpēc ĢMP tiek uzskatīta par labāku un izdevīgāku nekā parastā – bioloģiski tīrā pārtika. To ir iespējams vieglāk, ātrāk un lielākā daudzumā iegūt, tajā iekļaujot dažādus gēnus, kas uzlabo šīs pārtikas īpašības, piemēram, noturību pret dažādām baktērijām un to, ka augs pielāgojas videi, nevis vide augam. Un nav arī zinātniski pamatotu iemeslu, ka ĢMP ir kaitīga veselībai. Bet vai tādēļ, ka šī pārtika ir tik izdevīga un nav pierādījumu par kaitīgumu, cilvēki varētu pievērsties tikai ĢMP? Tas būtu izdevīgi dažādiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem, bet pastāv bažas par to, ka šī pārtika slikti ietekmēs gan vidi, gan cilvēka organismu.
Ir atsevišķi zinātnieki, kas uzskata, ka ĢMP sekas var būt tik neprognozējamas, ka, pēc viņu domām, šāda pārtika vispār būtu jāaizliedz un jāizņem no veikalu plauktiem un ražošanas. Bet ir arī otra grupa, kura uzskata, ka tā neradīs nekādu draudu cilvēcei, tikai uzlabos to, ka augi ilgāk uzglabāsies, būs spējīgāki un noturīgāki pret dažādām baktērijām un vīrusiem. [7] Liekas, ka šie strīdi par ĢMP ritēs mūžīgi, bet galu galā zinātne attīstās, un darba autors domā, ka drīz pasaule uzzinās, kā ir patiesībā un vai cilvēka organisms pieņems šo pārtiku vai nepieņems. Protams, ir veikti pētījumi, kuros atspoguļojas ĢMP nelabvēlīgā ietekme uz dzīvniekiem, kam ir līdzīga morfoloģiskā un bioķīmiskā struktūra kā cilvēkam. Tas rada lielākus draudus un neziņu par ĢMP.
Izvēlētā zinātniski pētnieciskā darba tēma ir ,,ĢMP - 21. gadsimta dzīves realitāte”, jo šī ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās un darba autoram ir vēlme saprast to, kāpēc ap šo jautājumu sacelta tik liela ažiotāža. Cerams, ka darba gaitā tiks gūtas atbildes uz izvirzītajiem uzdevumiem un saprasts, vai ikdienas pārtikas preces cilvēkam ir nekaitīgas un drošas.

Darba mērķis – Noskaidrot, kādi ikdienas uzturā lietoti pārtikas produkti satur ģenētiski modificētus augus un sabiedrības informētību par ģenētiski modificēto pārtiku.



Uzdevumi:
1)veikt literatūras atlasi un analīzi par mūsdienu biotehnoloģijas metodēm,
2)salīdzināt dažādu autoru un zinātnieku pretrunīgo informāciju par ĢMP izmantošanas iespējām, tās ietekmi uz cilvēka veselību,
3)noskaidrot, kuri ir visbiežāk sastopamie ĢMP produkti Liepājas pilsētas lielveikalos ,,Rimi Hypermarket” un ,,Maxima XX”,
4)izpētīt sabiedrības informētību par ĢMP,
5)intervēt veikala „Rimi Hypermarket” iepakotās pārtikas nodaļas vadītāju par tirdzniecībā pieejamajiem ĢMP produktiem.

Hipotēze – Tā kā sabiedrība ir maz informēta par ģenētiski modificēto pārtiku, valda stereotipi par tās kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lai īstenotu ar darba mērķi un izvirzītajiem uzdevumiem saistītos jautājumus, darba gaitā tika izmantotas šādas metodes:
1)literatūras atlase un analīze,
2)intervēšana,
3)anketēšana,
4)izejas datu ieguve par ĢMP pieejamību Liepājas lielveikalos,
5)datu apstrāde un salīdzināšana.