Francija

Būdama vienīgā Eiropas valsts, kuras krastus apskalo gan Ziemeļjūra, gan Vidusjūra, Francija ir baudījusi ļoti daudzveidīgu kultūru ietekmi. Lai gan slavena ar savu cieši sakņoto zemnieciskumu, Francija jau izsenis kalpojusi arī kā vārti uz Eiropu- sākot ar tālajiem laikiem pirms mūsu ēras, kad šeit vēl nebija ieradušies galli, un beidzot ar 20. gadsimtu, kad cauri Francijai Eiropā ieplūda Vidusjūras piekrastes valstu imigranti.
Pēc Jūlija Cēzara karagājieniem Francija uz ilgiem laikiem tika iekļauta Romas impērijā, taču laikā no 4. līdz 5. gadsimtam romiešu atstāto mantojumu lielā mērā sagrāba barbaru iebrucēji. Nākamajos gadsimtos valsti pārvaldīja franki, bet 10. gadsimta beigās, kad franku valdnieku dinastija izmira, Francija sociāli un politiski sadrumstalojās.
2.1. Francijas izveidošanās
Viduslaiku Franciju pakāpeniski apvienoja Kapetingu dinastijas valdnieki. Tas bija straujas ekonomiskās augšupejas un kultūras uzplaukuma laiks. Francijas turpmāko attīstību aizkavēja mēra epidēmija (‘’melnā nāve’’) un Simtgadu karš. Vadošās dinastijas varu nopietni sāka apdraudēt Burgundijas hercogi. Tomēr renesanses periodā un spožajā Luija XIV varas laikā Francija atguva spēkus un no jauna uzplauka. 18. gadsimtā, kas vēsturē iegājis kā apgaismības laikmets, Francija izvirzījās visas Eiropas priekšplānā.
1789. gadā sākās Lielā franču revolūcija, kuras rezultātā Francijā beidza pastāvēt absolūtā monarhija. Valstī notika nozīmīgas sociālās un institucionālās reformas. Daudzas pārmaiņas ieviesa Napoleons I. Tomēr Lielā franču revolūcija ievadīja arī nestabilitāti, kas kļuva par Francijas politisko iezīmi: kopš 1789. gada Francija piecas reizes ir bijusi republika, divas reizes- impērija un trīs reizes- karaļvalsts. Otrā pasaules kara laikā Francijā valdīja Višī režīms. …