Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:679094
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.02.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievadā par fjordiem    3
1.1.  Fjords – kas tas ir?    3
1.2.  Fjordu izplatība    3
1.3.  Fjordu izpētes vēsture un ģenēzes hipotēzes    4
2.  Fjordi skaitļos un salīdzinājumos    5
3.  Fjordu ģeomorfoloģiskās īpatnības    6
4.  Fjordu īpatnības reģionālā skatījumā    8
4.1.  Grenlandes fjordi    8
4.2.  Aļaskas fjordi    8
4.3.  Kanādas fjordi    9
4.4.  Norvēģijas fjordi    10
4.5.  Citi fjordu reģioni    10
  Nobeigums    11
  Literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Fjords – kas tas ir?

Parasti par fjordu sauc dziļu, augstos platuma grādos esošu estuārlīci, kas ir (vai tiek) padziļināts un izveidots ledāja ietekmē.
Vārds “fjords” cēlies no “fjorthr” – sennorvēģu valodas, kas līdzīga mūsdienu islandiešu valodai. Vēl viena sakne līdzīga vārdam “fjords” ir norvēģu “fare”, kas nozīmē “pārcelties”.
Fjordi var būt ārkārtīgi dziļi, taču pie to savienošanās vietas ar atklāto jūru parasti ir raksturīgas “kāples jeb silli” ar seklām zonām. Šīs zonas ievērojami nosaka fjordu fizikālos un bioģeoķīmiskos parametrus, to ūdeņu cirkulāciju un apmaiņu.
Fjordiem ir divi galvenie ūdens pieplūdes avoti - no jūras un no sauszemes (t.sk. ledājiem). Vasarās tuvu ūdens virsmai ūdens parasti ir vāji sāļš. Dziļāk fjordu iekšējos rajonos ūdens pieplūde no upēm veicina ūdeņu “atsāļošanos”. Virsējās ūdens straumes “rauj” sev līdzi arī apakšējo straumju ūdeņus, tāpēc tuvāk atkātiem jūras baseiniem šīs “estuāru cirkulācijas” dēļ ūdens paliek sāļāks. Piemēram, pie, tā saucamās, “fjorda kāples jeb silla” fjordu ūdens sāļums ir līdz 35%o. Jo šī “kāple jeb sills” atrodas dziļāk no ūdens virsmas, jo sāļāks būs fjorda ūdens, jo notiks intensīvāka ūdens apmaiņa ar okeānu. Ja “kāple jeb sills” ir sekla, tad ūdens apmaiņa ir vāja, un rodas, tā saucamais, “pūstošais ūdens” ar augstu hidrogēnsulfīdu koncentrāciju (Drammenfjords, Mūfjords u.c. fjordi Norvēģijā), jo tiek ātri izlietotas fjordā esošās skābekļa rezerves. Fjordu virsējie ūdeņi ziemā praktiski neapmainās ar dziļākajiem, jo virsējie ūdeņi ir ievērojami vieglāki. Šī cirkulācija pa vertikāli notiek galvenokārt tālāk ziemeļos situētajos fjordos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1114151
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties