Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:706979
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
Komunikācijas filosofijas ievirzes 21.gs. un pārvērtības salīdzinājumā ar klasisko laikmetu    6
Nīčes filozofija mūsdienu skatījumā    7
Filosofija Latvijā    9
Mūsdienu filosofijas galvenās problēmas    10
4.1  Esamība    10
4.2  Laiks un telpa    11
4.3  Cilvēka filozofiskā izpratne    11
4.4  Cilvēka būtības meklējumi    12
4.5  Ķermenis, jutekliskums, griba    12
4.6  Apziņa    12
  NOBEIGUMS    14
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    15
Darba fragmentsAizvērt

Mēs dzīvojam 21.gs. un vārda tiešā nozīmē dzīvojam pilnīgi citā pasaulē nekā pirms gadiem divdesmit. Pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukuma ASV1 dzīvojam pilnīgi jaunā pasaulē. Šoreiz nevar teikt – tā ir politika, starpvalstu attiecības vai militārais dienests. Šoreiz nevar teikt, ka tas uz mani neattiecas. Šoreiz filozofija var sniegt kādu risinājumu. Filosofija ir cilvēka domas un cilvēka rīcības nedalāms veselums. Filosofija vienlaicīgi ir jautājums un atbilde sev un citiem. Filosofija vienlaicīgi ir doma un domas īstenība. Filosofija vienlaicīgi ir kustība un miers. Kāda doma iekrīt cilvēka prātā un sākas kustība. Tā var celt un var arī gremdēt , var izraisīt harmoniju vai disharmoniju. Uzdrošinos apgalvot, ka filosofi esam mēs visi – neatkarīgi no vietas un laika, kad dzīvojam; neatkarīgi no izglītības un pilnīgi neatkarīgi no visām tām lietām, kas ikdienā liekas tik svarīgas. Būtu pārdroši apgalvot, ka filozofija ir panaceja, ka tieši filozofija spēs rast atbildes uz jebkuru jautājumu. Taču filozofija var būt viens no ceļiem, pa kuru ejot var nonākt līdz mērķim.
„Es zinu tikai to, ka es neko nezinu” ir Sokrāta paustā gaišā doma, ko romieši, izmantojot savas lieliskās sintēzes spējas, ir tulkojuši ar plaši pazīstamajiem vārdiem „Scio nihil scire”. Interpretējot viņa domu – tas nozīmētu sniegt indivīdam gan zināšanu bagāžu, gan stimulu, kas liktu viņam aptvert savu nezināšanu. Šādi iestrādāts, zinību lauks nesīs gudrības augļus. Cilvēkam, kas ir mācīts domāt, nav noteikti jākļūst par filozofu, taču tas dos viņam iespēju pakāpeniski pilnveidot savas tehniskās iemaņas, un pamatprasmes viņš varēs izmantot ne vien, lai iekļautos zināšanu sabiedrībā, bet arī, lai sniegtu tai jaunus impulsus un jaunas attīstības iespējas.
Filosofijā ir runa par sākumu un pamatu jeb pirmo un pēdējo. Mūsdienu cilvēks tiek raustīts un plosīts nemitīgajā steigā un mūžīgais laika trūkums uzspiež savu zīmogu. Cilvēks tiek appludināts un pārpludināts ar gūzmu informācijas, no kuras lielākā daļa ir bezjēdzīga un tukša. Pasaules modernākā informācijas tehnoloģija - datori,…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties