Feminisma filosofijas aktuālās problēmas

Feministiskā filozofija uzplaukst 20.gadsimta otrajā pusē, taču tās saknes meklējamas feminisma kā sociāli politiskas kustības vēsturē. Kas ilgst jau pusotra gadsimta. Termins feminisms (latīņu val. Femina - sieviete) radās 19. gadsimtā kā apzīmējums sieviešu cīņai par savām tiesībām. Viena no pirmajām konkrētajām prasībām bija vēlēšanu tiesības un iespēja ieņemt valsts amatus. Kā redzams, gadsimtu gaitā šī cīņa vainagojusies ar panākumiem. Tomēr sieviešu sociāli politiskā kustība līdz ar to nav rimusies. Kaut arī tiesības pastāv, joprojām sievietes ieņem salīdzinoši mazu daļu valsts struktūrās. Tikai dažās valstīs ar lieliskiem panākumiem sievietes ieņēmušas premjerministru amatus, piemēram, Anglijā-Margarita Tečere, Turcijā-Tansu Čillere u.c., jo vēl joprojām valda stereotips par sievietes nespēju vadīt pilnvērtīgi valsti.
Ar sieviešu politiskajām un juridiskajā, tiesībām, ar sociālās situācijas analīzi mūsdienu sabiedrībā nodarbojas daudzi feminisma virzieni. Tiek analizētas sievietes sociālās lomas pārmaiņas sabiedrībā, ģimenē, darba un ārpusdarba noslogotība, finansiālā situācija, utt. Feministiskie pētījumi politoloģijā veltīti jautājumiem par sieviešu iespējām iegūt un realizēt politisko varu. Šo pētījumu centrālais jautājums ir dzimuma līdztiesības un sieviešu sociālās identitātes meklējumi, vienlaikus atklājot un kritizējot visas tās mūsdienu sabiedrības sfēras, kurās pieļauta sieviešu ne līdztiesība ar vīrieti.
Pasaulē pastāv divu veidu pētījumi un studiju virzieni. Viens no tiem aplūko tieši sieviešu situāciju (woman studies) , bet otrs- pievēršas abiem dzimumiem (gender studies). …