Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:756124
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Dzejnieka Edvarta Virzas dzīves stāsts    2
  Edvarta Virzas raksturojums Anšlava Eglīša atmiņu romānā “ Pansija pilī “    3
  Dzejnieka ārējā izskata raksturojums    3
  E.Virza - spilgts deklamētājs    3
  Dzejnieka ļoti labā atmiņa    5
  E.Virza – franču dzejas un krievu dzejnieka cienītājs    5
  E.Virza - spilgts patriotisma dzejnieks    5
  Dzejnieka E. Virza attieksme pret Anšlava Eglīša ģimeni – tēvu, māti pret pašu A. Eglīti    5
  Tēzes    7
  Izmantotā literatūra    8
  Bildes ar aprakstiem    9
Darba fragmentsAizvērt

Dzejnieka Edvarta Virzas īstais vārds ir Jēkabs Edvards Liekna. Viņš ir zemgalietis, senas saimnieku Vīgnatu un Liekņu – dzimtas pārstāvis. Tās dzīvojušas līdzās “ Rāceņu ” un “ Billīšu ” īpašumos Jelgavas apriņķa Emburgas ( tagad Sidrabenes ) pagastā. No mātes dzejnieks mantojis dziesmoto dvēseli, bet tēva ciltskoks stāsta par turku asiņu klātbūtni dzimtā.
Edvarts Virza dzimis 1883. Gada 27. decembrī. Ģimenē viņš bijis vecākais bērns. Viņam bijuši 13 brāļi un māsas, pieci no tiem miruši bērnībā. Dzejnieks mācījies Salgales pagasta skolā,1901. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Pēc tam Virzas izglītības ceļš bijis pašizglītība, kurā liela vieta bija franču valodai un literatūrai. 1904., - 1905. gadā Maskavā viņš klausījies lekcijas tieslietās un tautsaimniecība. Pēc tam dzīvojis dzimtas mājās “ Billītēs “, jo viņš kā vecākais dēls šo īpašumu ir mantojis, mācījis franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada vasarā, kad zemgalieši pamet savus iekoptos laukus un dodas bēgļu gaitās, nejaušas lodes trāpīta, iet bojā E.Virzas māte. Dzejnieks to ļoti pārdzīvo un velta mātei izjustus dzejoļus. Māte dzejniekam bijusi darba sīkstuma un labestības simbols. Dzejnieks ļoti pārdzīvo kara postu, rāda savos dzejoļos, kā daba pretojas karam, varmācībai, iznīcībai.
1916. gada nogalē Virzu mobilizē, un viņš ir latviešu strēlnieku 5.Zemesardzes pulka sastāvā. No 1917. līdz 1918. gadam Petrogrodā viņš darbojas Latviešu Nacionālajā padomē. Tās uzdevumā 1918. gadā saraksta eseju “ Izpostītā Latvija”, kurā propogandē Latvijas valsti un latviešu nacionālo identitāti. 1918. gadā un 1919. gadā strādā kā žurnālists dažādos nacionālos laikrakstos Latvijā – Liepājā, Valkā, Rīgā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties