Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:405572
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Dejas ietērps antīkajā Grieķijā    4
3.  Kolizejs – nāves teātris    5
4.  No zemnieku svētkiem līdz baleta skatuvei    7
5.  Nobeigums    9
Darba fragmentsAizvērt

1. Ievads


Katrā zemē un kontinentā visos mākslas žanros deja ir cilvēka prieka, seksuālo vēlmju, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Eiropā pirmām kārtām jāmin Senā Grieķija un Roma ar savām nežēlīgajām spēlēm, sacensībām Kolizejā. Pievēršoties antīkās mākslas ideālu sabrukumam, kas apogeju sasniedza Kolizejā (Nāves teātris), dejas ceļu cauri viduslaikiem līdz renesansei, kad tautas deja kļuva par galma dejām un radās balets (1581). Top pirmā karaliskā dejas akadēmija, rodas pirmie baletmeistari un prīmas.
Īpašu uzplaukumu baleta māksla piedzīvo Francijas karaļa Ludviķa XIV laikā. Pats karalis dejo baletu. Eiropas valstu karaļi savās zemēs dibina karaliskās operas un baleta teātrus.
Dejas mākslas attīstība un metamorfozes cauri laikiem un laikmetiem, dejas mākslas saskarsme un simbioze ar citiem mākslas veidiem, ar cilvēku mūžseno vēlmi pārrotāties, pārģērbties un pārtapt, kas spožu izpaudumu radusi karnevālos.
Deja ikvienam sagādā milzīgu estētisko baudījumu.
Kopš sirmas senatnes šis mākslas veids tika uztverts kā dievišķa izpausme. Indijas dejas mākslu pārzināja Šiva. Antīkās jeb Senās Grieķijas dejas aizbildne bija viena no Apollona Musageta mūzām – Terpsihora. Senajā Grieķijā, attīstoties teātrim, radās pantomīma, deja tās ķermeniskajā izpausmē. Kustība, deja veido cilvēka plastiku, veicina harmoniju un skaistumu.
Dejas atveidojumi seno civilizāciju tēlotājmākslā ir vienīgie avoti, kas apstiprina dejas esamību kopš civilizācijas sākuma. Skulptūras, zīmējumi uz sienām ļauj spriest par dejas raksturu.
Deja, dejotājs tēlotājmākslā ir fiksēts kopš cilvēces attīstības pirmsākumiem. Eiropas agrīnās kristietības nostiprināšanas laikā mēs deju redzam gan kā slavējošu, gan kā nosodošu mākslu. [1; 13 – 14]


2. Dejas ietērps antīkajā Grieķijā

Par deju savu viedokli pauda arī tā laika filozofi Platons un Aristotelis. Viņi norādīja, ka bija sabiedriskās dejas un tās, kas ietilpa teātra izrāžu darbībā. Abas šīs formas bija saistītas ar mūzikas raksturu un tā izpausmēm. Visas žanru dejas vairāk bija emocionālas nekā intelektuālas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties