Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:652289
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.08.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Latvijas un pasaules politiskie notikumi no 1917.gada līdz 1940.gada jūnijam: Hronoloģiskā tabula    2
1.  Parlamentārā demokrātija Latvijā (1918 – 1934)    6
1.1.  Tautas padome    6
1.2.  Satversmes sapulce    8
1.2.1.  Agrārā reforma    8
1.2.2.  Satversme    9
1.3.  Saeimas    10
2.  Autoritārisms Latvijā (1934 – 1940)    11
2.1.  1934.gada 15.maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma cēloņi    11
2.1.1.  Iekšpolitiskie apvērsuma cēloņi    11
2.1.2.  Ārpolitiskie apvērsuma cēloņi    12
2.2.  Apvērsuma gaita    12
2.3.  Ulmaņa režīma ideoloģija    13
2.3.1.  Kārlis Ulmanis un tauta    13
2.3.2.  Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija    14
2.3.3.  Minoritātes Latvijā K.Ulmaņa režīma laikā    15
2.4.  Jauninājumi valsts pārvaldes struktūrā pēc K.Ulmaņa valsts apvērsuma    16
  Tēzes    17
  Pielikums    19
  Izmantotās literatūras saraksts    26
Darba fragmentsAizvērt

1.Parlamentārā demokrātija Latvijā (1918 - 1934)
1.1. Tautas padome
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas Padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas - Latviešu Zemnieku savienība, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, radikāldemokrāti, sociālrevolucionāri, nacionāldemokrāti, republikāņi un Neatkarības partija - sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Tautas padomes dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks.
Tautas padomes dibināšanas sēdē nepiedalījās ne lielinieki, ne provāciski noskaņotie spēki, jo ne vieni, ne otri neticēja no lielvalstīm neatkarīgajai Latvijas valstij.
Tautas padome pildīja pagaidu parlamenta funkcijas, jo šajā laikā vēlēšanas nebija iespējamas - Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks, provāciski noskaņotie spēki atklāti izrādīja nepatiku pret jauno valsti. Arī latviešu tauta īsti neticēja jaundibinātajai valstij. Lielākā daļa karā izmocītās un apjukušās tautas gaidīja atgriežamies lieliniekus un viņu pusē pārgājušos latvju strēlniekus, kuri "izmēzīšot zemi no baroniem un citiem mošķiem, nesīšot latvju tautai īsto brīvību, atdošot tautai viņas tēvu zemi un celšot Latviju saulītē".1 Daļa iedzīvotāju vispār neizrādīja nekādu interesi par valsti, vēl daļa gaidīja angļus, bet citi pat gaidīja atgriežamies "zviedru laikus". tomēr tautu var saprast. Ilgus gadsimtus pavadījusi citu tautu pakļautībā, tagad tā vairs nezināja kam ticēt, vai vispār kādam ticēt, bet varbūt paļauties tikai pašai uz saviem spēkiem.
Tautas padome ievēlēja arī pagaidu valdību. Par tās ministru prezidentu ievēlēja Kārli Ulmani (no LZS), "kurš paziņoja, ka viņam būšot viena vienīga programma: patstāvīga, neatkarīga Latvijas valsts".2 Tautas padome izlēma, ka Ministru prezidentam jābūt atbildīgam par kabineta politiku pagaidu parlamenta priekšā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties