„Kas ir dienasgrāmata?
Mēģinājums fiksēt nebūtībā aizslīdošu skaistumu”, ar šādiem vārdiem autore I.Ābele izsakās, par šķietami nevērtīgo papīra gabaliņu, kas glabā mūsu emocijas un pagātnes notikumus. Dienasgrāmata viņasprāt ir pavisam parasta balta lapa, melniem burtiem aprakstīta, kura ietver sevī konkrētus faktus par dienas ritējumu un svarīgākajiem notikumiem.
Dienasgrāmatu un ceļojumu aprakstu krājums „Austrumos no saules un ziemeļos no zemes” ir īpaša dienasgrāmata. Iespējams, ka pašas autores piedzīvotie notikumi ierakstīti šī krājuma lapaspusēs, iespējams, tikai brīvs fantāzijas lidojums par autores paralēlo dzīvi, bet iespējams, visas cilvēces nepamanīto lietu atspoguļojums, kurš liek tās pamanīt pēc to nosaukšanas īstajā vārdā. Īpaša dienasgrāmata. Laikam jau īpaša tādēļ, ka tajā pirmajā plānā netiek ieceltas iekšējās sajūtas vai nebūtībā aizslīdošās emocijas, bet gan saruna pašam ar sevi, dabas pārmaiņu un skaistuma vērojums. Tik reti dienasgrāmatā ierakstām, cik skaists vakars aiz loga vai cik spirgti no rīta atmodušies putni, ja vien tas neattiecas uz mums.
Grāmata mani uzrunāja. Nē, ne tā kā parasti, iekrītot acīs krāsainā vāka vai izmēra dēļ, bet gan ielikta tieši rokās, ar vārdiem „Nu, izlasi! Varbūt iepatiksies”. Atminos, ka šaubīgi pasvārstījusi grāmatu rokās, atšķīru tās pirmo lapaspusi un izlasīju: „Kāpēc ir tā, ka man it kā daudz, daudz jāraksta, bet es daru niekus, sīkas lietas? Jūtos nepilnvērtīga un nelaimīga, tomēr spītīgi turpinu neko nerakstīt. Nav noskaņojuma? Nē. Nav īstās sajūtas.”, tajā pašā brīdī iedomājos par referātu, kas jāraksta literatūrā, par to cik ļoti to negribas darīt, ne tādēļ, ka nebūtu ko rakstīt, bet gan tādēļ, ka nav tās īstās sajūtas, kuru gribas uzlikt uz papīra. Grāmatā bija ieslēpta vismaz viena mana emocija, un ar to arī pietika, lai dotos mājās un izlasītu to līdz pēdējai lapaspusei.
Grāmatā aprakstīts, par ceļojumiem, cilvēkiem un sajūtām, bet viskrāšņāk aprakstīta darbības vieta, laika apstākļi, skaņas un krāsas visapkārt. Ikdienā par tām tā neaizdomāsies, taču gribētos gan. Es to vēlējos izdarīt, tādēļ vienkārši rakstīju, par visparastākās dabas vienkāršības skaistumu.
Skolotāja - VELGA KALĒJA, Saņemtais vērtējums - 9
