Cilvēktiesības ir valsts nodrošināta un aizsargāta likumīga iespēja
rīkoties, realizēt savas ieceres, tās ir definējamas kā vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana un nodrošināšana. Katra indivīda izpratne par cilvēktiesībām ir lielākā vai mazākā mērā atšķirīga, tomēr jebkādas cilvēktiesības ir tiktāl tiesības, cik tās neierobežo citu indivīdu tiesības.
Cilvēktiesības ir tiesību normas, to kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu, kā arī to grupām, tās ir tiesību nozare, kas nosaka cilvēkam piemītošo un nepieciešamo vērtību minimumu un tā aizsardzību attiecībās ar valsti un citiem cilvēkiem.
To pirmsākumi ir meklējami filozofu darbos, paši senākie rakstītie cilvēktiesībām līdzīgi avoti tapuši jau senajās kultūrās, piemēram, Bībele, Korāns, Hammurapi likumi.
Cilvēktiesības nosaka standartus, kādām jābūt šīm attiecībām starp valsti un indivīdu, valsts attieksmi pret indivīdu cilvēktiesības ir tiesību kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un valsts attiecības, kuras, no juridiskā viedokļa raugoties, vienmēr formulētas kādā noteiktā tiesību normā.…