Izvēlētā persona intervijai ir 61 gadu veca sieviete, kuras dzīve ir visai spraiga un interesanta. Strādājusi lielāko daļu sava mūža par pārdevēju, līdz aizgājusi pensijā, tomēr tajā laikā paspējusi apprecēties piecas reizes. Izaudzinājusi trīs meitas, un piepalīdz arī mazbērnu un mazmazbērnu audzināšanā.
Lai gan šīs sievietes dzīvi pietiekoši daudz izzināju pirms intervijas, bija interesanti, kā pati sieviete raugās uz savu dzīvi un kā to raksturo. Atklājās, ka intervētā persona ir diezgan kautrīga. Par vīriešiem runā nelabprāt, min tikai divas no savām laulībām, kurās dzimuši bērni, bet par pārējām runā izvairīgi. Vēl vienu laulību piemin, kad skaidro sava pašreizējā uzvārda nēsāšanas iemeslu. Bet par atlikušajām divām nerunā vispār.
Lielu uzsvaru persona liek uz savu ieguldījumu vecāku uzturēšanā, ar to ļoti lepojas un par to jūtas ļoti gandarīta. Par bērniem arī runā samērā maz, tikai tad, kad tiek uzdoti jautājumi.
Par intervēšanu intervētā persona bija ļoti priecīga, jo zināja, ka var rēķināties uz garu sarunu, kura skar tikai pašas intereses, neiedziļinoties citu problēmās un likstās. Tomēr, intervijas laikā sieviete kļūst samērā nervoza, jo nepatīk daži uzdotie jautājumi – it sevišķi par pretējo dzimumu. Pēc intervijas uztraucās, vai viņas dati netiks atklāti plašam redzeslokam, jo neuzskata sevi par ievērības cienīgu un baidītos par savas dzīves kritizēšanu.
Intervija aizņēma 55 minūtes, kuras likās paejam ātri. Pēc intervijas jutos apmierināta ar iegūto informāciju, taču varēju iegūt vairāk, ja, iespējams, būtu savādāki apstākļi un persona vairāk gribētu par sevi atklāt.…