Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:768408
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  STATISTIKA KĀ PRIEKŠMETS    4
2.  BEZDARBA LĪMENIS LATVIJĀ 1996 – 2000 GADOS UN AR TO SAISTĪTIE STATISTIKAS DATI    5
2.1  REĢISTRĒTĀ BEZDARBA LĪMENIS PILSĒTĀS UN RAJONOS 1999. GADĀ    7
2.2  BEZDARBA LĪMENIS PERIODA BEIGĀS    8
3.  BEZDARBA FORMAS    9
4.  DARBASPĒKA TIRGUS    11
5.  TAUTSAIMNIECĪBĀ NODARBINĀTO SKAITS UN STRUKTŪRA    12
6.  TABULU ANALĪZE    14
  SECINĀJUMI    19
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    20
  PIELIKUMĀ TABULAS UN DIAGRAMMAS    20
Darba fragmentsAizvērt

. STATISTIKA KĀ PRIEKŠMETS


Statistika( vācu statistik < latīniski status – stāvoklis) – sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzin ar tām saistītās likumsakarības. Statistika – šaurākā nozīmē- datu kopums par kādu parādību vai procesu. Sava izziņas priekšmeta pētīšanā statistika lieto speciālas pētīšanas un materiālu pētīšanas metodes:
- statistisko novērošanu;
- statistisko grupēšanu;
- apkopojošo rādītāju( vidējo lielumu, indeksu) metodi.
17. gs. beigās Anglijā radās zinātne “politiskā aritmētika”, tās pamatlicēji V. Petijs un Dz. Graunts neaprobežojās tikai ar faktu aprakstīšanu, bet analizēja arī skaitliskos datus par sabiedriskās dzīves parādībām, tādējādi liekot pamatus statistikai, kā sabiedriskai zinātnei. Intensīvi statistika attīstījās 19.gs otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Regulāri notika iedzīvotāju skaitīšana, kā arī skaitīšana rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Apkopotie statistikas dati tiek publicēti statistikas datu krājumos.
Mūsdienās statistika attīstās kā daudznozaru zinātne, tās sastāvdaļas:
1. statistikas vispārējā teorija;
2. ekonomiskā statistika;
3. nozaru( rūpnieciskā, lauksaimniecības, celtniecības) statistika;
4. demogrāfiskā statistika;
5. matemātiskā statistika;
6. sociālā statistika.
Sistemātisku informācijas vākšanu pēc iepriekš noteiktas programmas par masveida sabiedrības parādībām sauc par statistisko novērošanu. Tas ir statistiskās izpētes pirmais posms. Tiek izmantotas divas galvenās formas:
1. uzņēmuma, iestādes un organizāciju regulāras vai vienreizējas atskaites;
2. speciāli organizēti statistikas novērojumi( skaitīšana, apsekojumi ,socioloģiski pētījumi);
Pēc informācijas reģistrācijas regularitātes izšķir:
- nepārtraukto statistiku( faktus reģistrē to rašanās brīdī vai iespējami drīz pēc to rašanās);
- periodisko statistiku ( fakti tiek reģistrēti pēc noteikta laika posma);
- vienreizējo statistiku.
Pēc pētījuma objekta aptveršanas pilnīguma izšķir pilno un nepilno statistiku.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties