Baltijas jūras valstu reģions

Šajā referātā autore apskatīs gan reģionalizācijas, gan reģiona konceptu. Kā zināms, reģionālā sadarbība un integrācijas diskurss kļuva par aktualitāti pēc pasaules dalījuma Austrumos un Rietumos, pēc Aukstā kara beigām 20. gs. 90. gadu sākumā. BJVR sadarbība aizsākās jau 80. gados, kad īpaši aktīvi savstarpēji sadarbojās nevalstiskās organizācijas un līdz ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, sadarbība reģiona ietvarā pārgāja arī valsts institūciju dienaskārtībā. Baltijas jūras valstu reģions ir samērā institucionalizēts – tā ietvaros ir ļoti daudz institūciju, kas veido savstarpējos sadarbības tīklus, taču problēma ir tā, ka šo institūciju funkcijas bieži vien pārklājas un tādēļ nav panākta efektīva sadarbība.
Pēc 2004. gada ES paplašināšanās Baltijas jūra ir kļuvusi gandrīz par pilnīgu ES iekšējo jūru, tādējādi ES ietvaros jau 2005. gadā aizsākās ideja par kopīgas stratēģijas BJR izveidošanu. Šī stratēģija – ES stratēģija BJR tika pieņemta 2009. gadā. ES makro-reģions BJR ir veids, kā ES pārliecināties par to, ka šāda stratēģija ir nepieciešama – tā ir efektīva un tā sniedz pietiekamu labumu visām iesaistītajām pusēm. Līdz ar to ES stratēģijas BJR piemērs var tikt izmantots kādā citā ES reģionā, lai vēl ciešāk veicinātu konkrētā reģiona attīstību. Protams, ka stratēģijai savas negatīvās puses, ko autore detalizētāk apskatīs referātā.
Viens no ES stratēģijas BJR mērķiem ir sakārtot vides drošības problēmas BJR – veicināt vides ilgtspēju. Arī Baltijas Jūras Valstu padome Norvēģijas prezidentūras laikā ir uzvērusi vides drošības problemātiku. Autore apskatīs šo soft drošības problēmjautājumu BJVR. …