Baltijas jūras reģiona raksturojums

1.Ievads

Baltijas jūras reģions jau tagad veidojas par vienu no visstraujāk attīstošajām pasaules ekonomiskajām telpām un globālās jaunās ekonomikas centriem. Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas jūras reģiona valstīm, tiek izmantotas dažādas programmas. Vairums no tām ir ietvertas ES politikā Ziemeļu dimensijā. Tādēļ, īstenojot Ziemeļu dimensijas politiku, tai vajadzētu aptvert Baltijas jūras reģiona valstu visu tautsaimniecības nozaru intereses. Pēdējā laikā ļoti aktuāls ir kļuvis jautājums par sadarbību informācijas sabiedrības attīstībā Baltijas jūras reģionā. Baltijas valstu sadarbības mērķis - tuvināties Ziemeļvalstu līmenim.

3.Reģiona apraksts
BJR ģeogrāfiskās pazīmes centrā ir Baltijas jūra. Baltijas jūras reģiona kopplatība ir 22 procenti no Eiropas. Acīmredzami, ka Baltijas jūras reģions vairs nav neliels reģions Eiropas perifērijā, bet tas sāk veidoties par vienu no ekonomiski spēcīgiem un dinamiskākiem reģioniem.” Ir dažādi viedokļi par to, kuras valstis tieši ieskaitīt BJR. BJVP ir 11 valstis, tās tad arī pieskaitām BJR: Dānija, Vācija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija.
Kopš 90.gadu īpaši aktīvi piedāvājumu sadarbībai reģionā izteica Dānija, Somija un Zviedrija un Vācija. Tā 1992.gada martā Kopenhāgenā pēc Dānijas un Vācijas ārlietu ministru uzaicinājuma tika dibināta BJVP. Nereti BJVP tiek dēvēta par organizāciju, lai gan tai nav juridiska organizācijas statusa. Tā drīzāk būtu jāuzskata par reģionāla mēroga daudzpusēju iniciatīvu. Pie BJR valstis vienojošajiem faktoriem tiek pieskaitīta ne tikai to ģeogrāfiskā un oficiālo starpvalstu attiecību saistība, bet BJR arī kā ekonomiska telpa.

…