Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:270330
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.08.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Anotācija svešvalodā    3
  Ievads    5
1.1.  Novietojums    6
1.2.  Baltijas jūras attīstības stadijas    7
1.3.  Krasta līnija    7
1.4.  Dziļums    8
1.5.  Ūdens sāļums un temperatūra    9
2.  Baltijas jūras piesārņojuma avoti    10
2.1.  Ķīmisko ieroču piesārņojums    10
2.2.  Naftas produktu piesārņojums    11
2.3.  Smagie metāli    12
2.4.  Sadzīves ķīmija    12
3.  Sadzīves ķīmijas piesārņojuma radītās sekas    14
3.1.  Fosfāti    14
3.2.  Fosfātu kaitīgā ietekme uz cilvēku    14
3.3.  Fosfātu kaitīgā ietekme uz Baltijas jūru - eitrofikācija    15
4.  Pētījums    17
4.1.  Fosfātjonu spektrometriskā noteikšana    17
4.2.  Vaļas mazgāšanas līdzekļi    21
4.3.  Aprēķini    21
4.4.  Anketas rezultāti    22
  Secinājumi    26
  Priekšlikumi    26
  Izmantotās informācijas avotu saraksts    27
  Pielikums    28
Darba fragmentsAizvērt

Darba tēma: Baltijas jūras piesārņojuma avoti
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt piesārņojuma avotus. Izstrādāt ieteikumus eitrofikācijas novēršanai.
Darba uzdevumi:
1.uzzināt faktus par Baltijas jūru;
2.izpētīt piesārņojuma avotus;
3.izpētīt eitrofikāciju;
4.izdarīt secinājumus par sadzīves ķīmijas piesārņojumu Baltijas jūrā.
Hipotēze: Samazinot ikdienā lietojamo veļas mazgājamo līdzekļu daudzumu var samazināt fosfātu daudzumu ūdenī un līdz ar to eitrofikāciju.
Darbā izmantotās metodes: informācijas meklēšana (internetā), aptaujas, aprēķins, fosfātu noteikšana laboratorijā ūdenī un veļas pulveros.
Novietojums pie Baltijas jūras ietekmējis Latvijas vēsturi un noteiks arī tās attīstību nākotnē. Pirmās rakstiskās ziņas par Baltijas jūru atrodamas 5.gs. p.m.ē., kad sengrieķu filozofs Hērodots rakstīja, ka ziemeļos ir jūra, kuras krastos izskalots dzintars.
Apskalo 9 valstis: Latviju, Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Somiju, Zviedriju, Poliju, Vāciju un Dāniju. Baltijas jūrā ietek aptuveni 250 upes:
Visla, Daugava, Kemijoki u.c.
Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra.

1.2. Baltijas jūras attīstības stadijas
Baltijas jūra ir vieno no jaunākajām jūrām pasaulē. Tā sāka veidoties leduslaikmeta beigu posmā pirms 13-10 tūkstošiem gadu.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties