Latvijas Fakti 2006. gada augustā veica Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju (tika intervēti 1007 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Lielākā daļa aptaujāto (87,5 %) uzskata, ka biežāk par vardarbības upuriem ģimenē kļūst sievietes. Nedaudz vairāk par trešdaļu (36,7 %) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu paziņu, radinieku vai draugu vidū ir kāda sieviete, kas ir cietusi vai cieš no vardarbības.[9]
2007. gada Ziņojumā par situāciju Latvijā „Vardarbība un veselība” ir teikts, ka vardarbība ir viens no galvenajiem draudiem sabiedrības veselībai. Katru gadu vardarbīgas rīcības dēļ dzīvību zaudē 73 000 cilvēku. Latvijas iedzīvotāju aptaujas uzrāda vardarbības gadījumu skaita palielināšanās tendenci.[13] Diemžēl nav precīzas statistikas par situāciju valstī.
Kā vēl viens no problemātiskiem aspektiem jāmin dažādās izpratnes par to, kas ir vardarbība pret sievieti. Pētot resursu centra „Marta” izdales bukletu „Ja Tev mājās dara pāri...” - vardarbība ģimenē vai mājās ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) vai citu tuvinieku (pieaugušo bērnu, u.c.) puses ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu. Dažkārt sievietes saka, ja viņš man iesistu es ietu projām, bet visu pārējo var paciest. Viņš jau neko, es pati vainīga, neizdarīju to, ko viņš prasīja, viņš jau ir godīgs, apkārt nestaigā, nedzer. Tad kur ir problēma? Viņš tikai reizēm saka, ka Tu esi nekam nederīga, Tevi nav par ko mīlēt, Tu esi slikta māte. Un arvien biežāk es kā profesionālis uzdodu sev jautājumu kur ir tā robeža, kad var pateikt, jā - tā ir vardarbība pret sievieti.