Arodbiedrību kustība gan Latvijā gan Eiropas Savienības (ES) valstīs pastāv jau kopš seniem laikiem. Mainoties ekonomiskajām situācijām valstī dažādos laika posmos tai ir bijusi dažāda loma. Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 16 gadu laikā situācija darba tirgū ir radikāli mainījusies. Ekonomikas struktūras izmaiņa Latvijā ir ietekmējusi situāciju nodarbinātības jomā. Makroekonomiskās izmaiņas, ieskaitot produkcijas samazināšanos, izraisīja bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Notika pāreja uz darba tirgu, kas bija saistīta ar tiešākām tirgus attiecībām.
Darba ņēmēji tagad ir sociāli aizsargāti no valsts patvaļas, bet pastāv vēl otrs “bieds” – šis bieds ir darba devējs, kurš tirgus izmaiņu gadījumā, nerēķinoties ar strādājošiem, var veikt masveida strādājošo atlaišanu. Tātad brīvā tirgus sistēmā ir nepieciešama institūcija, kas aizsargā darba ņēmēju no tirgus ietekmes. Šādas institūcijas ir strādājošo arodbiedrības, kas parasti apvieno noteiktas profesijas vai uzņēmuma darbiniekus.
Kopš Latvijas iestāšanās ES, tā kļuvusi par neatņemamu ES sastāvdaļu, pārņemot tās pieredzi dažādu jautājumu risināšanā, tostarp arī organizāciju darbībā, starp kurām būtiska loma ir arī arodbiedrībām kā darba ņēmēju intereses aizstāvošām organizācijām.
Studiju darbā galvenā uzmanība pievērsta arodbiedrību darbības izpētei un to lomas noteikšanai Latvijas valsts un ES ekonomikas un darba tirgus veidošanai.
Darba mērķis ir izpētīt arodbiedrības nozīmi Latvijas darba tirgū, lai izdarītu secinājumus un izvirzītu priekšlikumus.…