Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:960125
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Aristotelis par politiku un valsti    4
1.1.  Aristoteļa izpratne par politikas un valsts jēdzienu    4
1.2.  Aristoteļa valsts iekārtas formas    5
2.  Aristotelis par tiesībām    11
  Secinājumi    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Jebkuru zināšanu iegūšanu ir jāsāk no pašiem pirmsākumiem, un nav svarīgi, vai pirmsākumi ir meklējami pavisam nesenos laikos – pirms pāris gadu desmitiem, vai arī - vēl pirms mūsu ēras.
Nekas nav un nevar būt par pilnību, ja tas ir atrauts no sava pirmsākuma, no savas vēstures: līdzīgi kā koks bez saknēm ir tikai un vienīgi sabiedriskām vajadzībām izmantojama izejviela – nedzīva, mirusi koksne; tā arī zinātne bez tās vēsturiskā sākuma ir nepilnīga, līdz galam neizprasta un faktiski nedzīva.
Katra atsevišķa lieta, pēc Aristoteļa domām, sastāv no diviem pirmsākumiem – no materijas un formas (6;31).
Vēsture ir nepieciešama gan cilvēkiem, gan zinātnei, kas kalpo attīstības gaitai. Zinātne, vēsture un cilvēks ir cieši saistīti. Jo cilvēkam jau piedzimstot ir sava vēsture, kas viņam ir devusi dzīvību, un zinātne ir tā, kas viņu nepārtraukti attīsta par tādu būtni, kāds tas ir attiecīgajā brīdī. Līdz ar to zinātne nevar pastāvēt bez cilvēka un vēstures.
Tieši tāpēc mana referāta tēmas izvēle ir saistīta ar vēsturisku personu, kura ir uzskatāma par politikas un dažādu politisku ideju un uzskatu pamatlicēju.
Manuprāt, nevienas zināšanas nevar būt pilnīgas, ja nav skaidras pārliecības par to, kas ir šo zināšanu pamatā, kā tās ir radušās un kāda ir bijusi to vēsturiskā attīstība. Zinātne nestāv uz vietas, tā nepārtraukti attīstās, atstājot vēsturē aiz sevis attiecīgu notikumu gaitu.
Dotā darba mērķis ir noskaidrot sengrieķu filozofa Aristoteļa uzskatus par politiku, valsti, tiesībām.

1.ARISTOTELIS PAR POLITIKU UN VALSTI
1.1.Aristoteļa izpratne par politikas un valsts jēdzienu

Aristotelis apstrīdēja Platona mācību par idejām. Atšķirībā no šī sava skolotāja, kurš rakstīja tēlaini un sacerēja alegorijas, Aristotelis rakstīja sausi un izsmeļoši – kā skaidrojošā vārdnīcā, visam viņa rakstītajam pamatā bija dabas vērojumi.
Aristotelis apgalvoja, ka cilvēks ir “politiska būtne” un ka bez sabiedrības viņš nav īsts cilvēks.
Citviet tas ir izteicies, ka cilvēki pēc dabas ir sabiedriskas un tikumīgas būtnes, taču hierarhija un pakļautība ir neizbēgamas (1;29).
Bez tam tieši Aristotelim pieder teiciens: cilvēks pēc dabas ir politisks dzīvnieks (1;30).
Aristotelis uzskata, politiķim vienmēr jāņem vērā, ka jebkurš cilvēks ir pakļauts dažādām dzīves kaislēm un cilvēka daba ir vispār sabojāta; ētiskie tikumi pieder visiem, bet ne vienādas daļas. Vieni tikumi pieder sievietēm, citi vīriešiem; vieni brīviem, savukārt, citi – pakļautiem. Aristotelis izšķir cilvēku un pilsoņu tikumus. Laba pilsoņa un laba cilvēka tikumi nav vienādi, jo pilsoņu tikumi ir zemāki par ētiskiem tikumiem, un ir neiespējams, ka visi pilsoņi ir tikumīgi cilvēki. Tādejādi laba pilsoņa iezīmes piemīt visiem, taču nevar prasīt, lai ar laba cilvēka iezīmēm būtu apveltīts katrs pilsonis, jo labai valstij nav nepieciešams, lai to veidotu ideāli cilvēki. Pilsoņa tikums ir pakļauties valdībai un likumiem. Politikas būtību Aristotelis pauž caur tās galveno mērķi, kas, pēc filozofa domām ir vispārāks – audzināšana, kuras galvenais uzdevums piešķirt pilsoņiem labas iezīmes. Minētais nozīmē, ka politikas galvenais mērķis ir tikums.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1185199
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties