Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:403993
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Agresijas jēdziens    3
  Agresijas teorijas    5
1)  dziņu jeb instinktu teorija    5
2)  frustrācijas teorija    8
3)  sociālās iemācīšanas teorija    11
  Agresijas izpausmes    13
  pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem    14
  pusaudžiem    16
  Agresiju veicinošie faktori    19
1)  bioloģiskie faktori    19
2)  vides faktori    20
3)  sociālie faktori    21
  Agresijas mazināšana    24
  Izmantotā literatūra    27
Darba fragmentsAizvērt

Zinātniskā literatūra sniedz vairākas agresijas definīcijas. Vārds agresija ir cēlies no latīņu vārda “aggressio”, kas tulkojumā nozīmē “uzbrukums” (Svešvārdu vārdnīca, 1999,28).
L. Berkovics dod šādu definīciju: “Agresija – uzvedība, kuras mērķis ir ievainot kādu objektu” (Фурманов 1966, 13). A. Buss uzskata, ka agresija ir jebkura uzvedība, kas satur draudus un nodara kaitējumu citiem.
Agresija ir uzvedība ar nolūku nodarīt citam kaitējumu, ciešanas. Lai gan biežāk agresija ir vērsta pret dzīvām būtnēm, tā var tikt virzīta arī pret lietām, piemēram vandalisms. Ja cilvēkam ir nosliece uz šādu uzvedību, tad saka, ka viņam piemīt agresivitāte kā psiholoģiska īpašība.
Vai par agresiju var dēvēt zobārsta darbības, lai gan reizēm tās sagādā pacientam ciešanas un zobārsts to apzinās? Par agresīvu psiholoģiskajā nozīmē ir grūti dēvēt arī dzīvnieku uzvedību, jo tas nozīmē piedēvēt dzīvniekiem apzinātu darbību.
R. Berons agresiju definē kā jebkuru rīcību, kuras mērķis ir ievainot vai nodarīt ļaunumu, kaitējumu citai dzīvai būtnei. Šai definīcijai ir nepieciešami divi precizējumi. Pirmkārt, rīcības mērķim jābūt ievainojumam vai kaitējumam, tādejādi nejauši iesist ar nūju hokeja spēles laikā nav agresija, kaut arī šīs rīcības sekas var būt ievainojums. Otrkārt, lai rīcību nosauktu par agresiju, tai ir jākaitē citai personai. Rīcību, vērstu pret nedzīvu objektu, nevar uzskatīt par agresijas aktu.
Pēc izpausmes veida izšķir divus agresijas pamatveidus – naidīgo jeb afektīvo un instrumentālo (Baron, 1977; Feshbach, 1970). Naidīgās agresijas mērķis ir sagādāt ciešanas citam cilvēkam un pat nogalināt viņu. Tā var būt, piemēram, vardarbība ģimenē, huligānisms, sadistiska uzvedība, slepkavības atriebības dēļ u.tml.
Tā rodas spēcīga afekta un dusmu ietekmē. Instrumentālās agresijas gadījumā agresors tiecas sasniegt kādu noteiktu mērķi uz agresijas upura rēķina, un tā nav sastīta ar spēcīgām emocijām. Tas var būt uzbrukums laupīšanas nolūkā vai, piemēram, pasūtījuma slepkavība.
Agresijas iedalījums instrumentālajā un naidīgajā atbilst Ērika Fromma priekšstatiem par labdabīgo un ļaundabīgo agresiju (Fromm, 1973). Labdabīgā agresija ir neatlaidīga tiekšanās panākt savus mērķus, cenšoties pārvarēt visus iespējamos šķēršļus.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties