Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:527788
 
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Baroks    4
1.1  Johans Sebastians Bahs    4
2.  Klasicisms    6
2.1.  Jozefs Haids    6
2.2.  Volfgangs Amadejs Mocarts    7
2.3  Ludvigs van Bēthovens    7
3.  Romantisms    8
3.1.  Francis Šuberts    8
3.2.  Frederiks Šopēns    9
  Secinājumi    10
  Izmantotie informācijas avoti    11
Darba fragmentsAizvērt

17.- 19. gadsimta mūzika ir ļoti bagāta ar dažādu valstu vēl mūsdienās slaveniem komponistiem. Šajā laika periodā ir mūzika ir vērsta dažādiem novirzieniem. Tie pārstāv romantismu, klasicismu un baroka laikmetu. Katram šim mūzikas novirzienam ir savas īpašības un pazīmes, taču tos kopā raksturo viens- tie ir spilgti mūzikas laikmeti, kas vēl mūsdienas ir atstājuši neizdzēšamas pēdas mūzikas vēsturē.
Šos virzienus var gari un plaši aprakstīt ar unikāliem un izciliem komponistu piemēriem, taču es savā referātā aprakstīšu: Klasicisma virzienu un tā pārstāvjus-Jozefu Haidnu, Volfgangu Amadeju Mocartu un Ludvigu van Bēthovenu, Baroku un tā izcilāko pārstāvi- Johanu Sebastianu Bahu, un Roantisma virzienu, kuru pārstāv-Francis Šūberts un Fredeiks Šopēns.

Baroka mūzika, kas attīstījās no 17.gs.sākuma – 18.gs.vidum, savu nosaukumu ieguvusi no tajā laikā valdošā stila arhitektūrā un glezniecībā.
Baznīcā radās kantāte un oratorija (vokāli instrumentāli darbi, kurus izpilda koris, orķestris un solisti. Kantāte ir mazāka apjoma darbs.)
Parādās tādi žanri kā concerto grosso(lielais koncerts), svīta (daudzdaļīgs darbs), fūga (daudzdaļīgs skaņdarbs, kam pamatā ir īsa tēma), partita (īsu skaņdarbu svīta), opera(krāšņs, izklaidējošs mūzikas žanrs).
Mūziķi parasti darbojās ne tiki kā komponisti, talantīgākie un veiksmīgākie strādāja par kapelmeistariem vai mūzikas direktoriem galmos, kur rakstīja mūziku galma vajadzībām. Tādi komponisti bija Džovanni Batista Lulli Luija XIV galmā Francijā, kā arī Georgs Frīdrihs Hendelis Džordža I galmā Anglijā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties