Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:410957
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kas ir zvaigzne   
  Zvaigžņu spektri   
  Zvaigznes apraksts   
  Zvaigžņu krāsas   
  Zvaigžņu iedalījums   
  Zvaigžņu ķīmiskais sastāvs   
  Zvaigžņu starjauda   
  Zvaigžņu novērojumi vēsturē   
  Dubultzvaigžņu sistēma   
  Pulsējošās zvaigznes   
  Novas un pārnovas   
  Kas ir zvaigznājs?   
  Zvaigznāja vēsture   
  Kuri ir spožākie zvaigznāji?   
  Kas ir zodiaka zvaigznāji?   
  Kāpēc mainās zvaigžņotā debess?   
  Zvaigžņotās debess maiņa nakts laikā   
  Skats uz dienvidiem un ziemeļiem   
  Zvaigžņotās debess maiņa gada laikā   
  Visu gadu redzamie zvaigznāji   
  Pavasara un vasaras zvaigznāji   
  Rudens un ziemas zvaigznāji   
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir zvaigzne?
Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur tās pašas gravitācija. Vistuvākā zvaigzne Zemei ir Saule, kura ir nozīmīgākais enerģijas avots uz Zemes. Citas zvaigznes ar neapbruņotu aci ir redzamas tikai naktī vai krēslā, jo Saules gaismas spožums pa dienu neļauj saskatīt tās. Lielāko daļu no savas dzīves zvaigzne spīd, pateicoties kodoltermiskām reakcijām tās dzīlēs, kā rezultātā atbrīvojas enerģija, kura tālāk nonāk līdz zvaigznes virsmai un tiek izstarota kosmosā elektromagnētiskā starojuma un dažādu elementārdaļiņu veidā. Gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir smagāki par ūdeņradi un hēliju, izveidojas zvaigznes kodoltermiskajos procesos.
Astronomi, veicot zvaigznes spektra, starjaudas un kustības novērojumus, var noteikt tās masu, vecumu, ķīmisko sastāvu un daudzas citas īpašības. Pilno zvaigznes masu galvenokārt var noteikt pēc tās evolūcijas un iespējamās bojāejas. Citus zvaigznes parametrus var noteikt pēc tās evolūcijas vēstures, kā arī pēc tās diametra, rotācijas, kustības un temperatūras. Daudzu zvaigžņu temperatūras grafiks attiecībā pret starjaudu, pazīstama kā Hercšprunga—Rasela diagramma (H—R diagramma), ļauj noteikt zvaigznes vecumu un tās vietu evolūcijā.
Zvaigžņu spektri
Zvaigžņu spektri ir daudz un dažādi, bet gandrīz visi tie ir absorbcijas spektri. Tas ir saistīts ar to, ka zvaigznes absorbē gaismu savā ārējā apvalkā. Pētot zvaigžņu spektru, ir iespējams noteikt zvaigžņu atmosfēras ķīmisko sastāvu. Zvaigžņu spektrs ir atkarīgs no atmosfēras spiediena un temperatūras. Zvaigžņu spektrs tiek iedalīts klasēs, ko apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem un cipariem. Spektra apzīmējums norāda arī zvaigžņu krāsu. Piemēri: A klase - baltas zvaigznes; F klase - dzeltenīgas zvaigznes; G klase - dzeltenas zvaigznes; K klase - oranžas zvaigznes; M klase - sarkanas zvaigznes.
Zvaigžņu temperatūru var noteikt arī pēc enerģijas sadalījuma to nepārtrauktā spektrā un pēc enerģijas daudzuma, kuru saņem no zvaigznēm uz Zemes.
No Zemes ar neapbruņotu aci saskatāmi aptuveni 6 000 zvaigžņu, bet pie debess ir aptuveni 2 miljardi zvaigžņu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1111522
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties