Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:433395
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1, 2.slaids
No franču val. – égalité – nozīmē vienādu kritēriju izmantošanu attieksmē pret visiem.
Ne velti šis vārds ir cēlies no franču valodas, jo ideja par egalitārismu, proti, par sociālo vienlīdzību, kļuva populāra tieši pēc Lielās Franču revolūcijas.
Jāpiebilst tas, ka tā ir viena no Eiropas pamatvērtībām, kas paredz principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
Tātad – egalitārisms - politiskā mācība, kas uzskata, ka pret visiem cilvēkiem ir jāizturas vienādi, un, ka viņiem visiem ir vienas un tās pašas politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.
Ja runājam par latviešu mentalitāti.. Tai ir raksturīgs zināms egalitārisms, proti, latvieši nekad nav priecājušies par šķirās sadalītu sabiedrību.
3, 4 slaids
Atziņas galvenokārt pauž to, ka vienlīdzība ir viena no neiespējamākajām lietām, ka tā teorijā ir vienkārša, bet dzīvē grūti realizējama. Tāpēc prezentācijas mērķis ir noskaidrot, kāpēc tā ir. Ja sabiedrībā pastāv jebkāda veida atšķirības gan ekonomiskas, politiskas, sociālas, intelektuālas, fiziskas, tad droši var runāt par sabiedrību, kurā pastāv nevienlīdzība. Atšķirības paredz nevienlīdzību. Mēs piedzimstam nevienlīdzīgi, mēs atšķiramies pēc rakstura, dzīvotspējas, domāšanas, temperamenta utt. Nevienlīdzība nav iespējama, kamēr objekti ir vienādi. Tiklīdz pastāv atšķirības, nevienlīdzība ir neizbēgama!
5.slaids
Pēdējos divdesmit gados pasaule kopumā ir kļuvusi bagātāka, taču, kamēr dažu valstu ekonomika ir strauji attīstījusies, citas ir atpalikušas vēl tālāk. Kopējās bagātības palielināšanās nav ne likvidējusi, ne pat mazinājusi nabadzību. Lielā mērā to pašu var sacīt par valstīm. Gandrīz visur globalizācija ir radījusi gan jaunu multimiljonāru šķiru, gan zemāko sabiedrības slāni, kurā cilvēki nav tikai nabadzīgi statistiskā nozīmē vien - jo viņu ienākumi ir mazāki par pusi no valsts vidējā rādītāja -, bet viņiem ir liegtas iespējas, kurām būtu jābūt pieejamām visiem.
Globalizācijas dinamisms ir devis labumu daudziem, taču tas ir arī palielinājis nevienlīdzību. Vai tas noteikti ir slikti? Tā domā daudzi. Patiesībā veselām valstīm piemīt iedzimts egalitārisms. Tām nepatīk biznesa līderi, kuri pārnes mājās lielas naudas summas pat tad, kad cieš neveiksmi, un tām nepatīk redzēt savā vidū nabadzīgus un malā nobīdītus cilvēkus. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties