No latviešu literārās valodas augšzemnieku dialekts atšķiras daudz vairāk nekā pārējie dialekti, it īpaši fonētikā. To izlokšņu leksikā ir manāma slāvu, lietuviešu, poļu un baltkrievu valodu ietekme.
1.Latviešu literārās valodas a skaņai saknes un piedēkļa zilbēs noteiktā pozīcijā atbilst īss o, piemēram, vārds gans izloksnē rakstāms un izrunājams kā gonc, galds – golds.
2.Latviešu literārās valodas garajai ā skaņai atbilst divskanis uo, piemēram, latviešu valodas vārds gāja rakstāms un izrunājams kā gùoja, senāk – seņuôk.
3.Krāslavas izlokšņu grupas līdzskaņi i, ī, e, ē, ie, ei priekšā tiek viegli mīkstināti, piemēram, nùmàļņìkus – nomalniekus, t’èik – tiek.
4.Šaurajam ē atbilst plats ē vai divskanis ie, piemēram, vārds vērtējuši augšzemnieku dialektā rakstāms un izrunājams kā viert’îs’.
5.Nākama augšzemnieku dialekta Krāslavas izlokšņu īpatnība ir galotnes -as -as pārveidojums par –ys,-is, piemēram, vārdu savienojums tās līgavas Krāslavas izloksnēs ir tùos mārgys, mazas garozas – màiźiś gorùzys.
6.Augšzemnieku dialekta Krāslavas izloksnēm ir raksturīga darbības vārdu saliktās formas veidošana bez -j- iesprauduma starp sakni un galotni, piemēram, vìert’îś – vērtējis.
7.Krāslavas izloksnēs, tāpat kā augšzemnieku dialektam, ir raksturīga y burta lietošana i vai ie līdzskaņu vietā. Latviešu literārās valodas vārds visus izloksnē rakstāms un izrunājams kā vysus, cieši – kā cysu. …