Vides tiesības

Ekoloģija un vides tiesības.
Nozīmīgākās ekoloģiskās ētikas koncepcijas. Vides aizsardzības pamatuzdevumi un principi. Ekoloģiskās likumdošanas attīstība Latvijā. Vides aizsardzības likumi un citi normatīvie akti.
Ekoloģijas jēdziens
Ernsts Hekels 1866.gadā : „ar ekoloģiju mēs saprotam vispārēju zinātni par organisma attiecībām ar apkārtējo vidi, un tai mēs pieskaitām plašā nozīmē visus eksistences nosacījumus”.
Ekoloģiju uzskata par bioloģijas nozari un šajā ziņā par ārpus vērtībām esošu, kā arī par mācību, kā panākt „mieru” ar dabu
Taču ekoloģiju var interpretēt arī kā globālu sistēmu teoriju.
Ekoloģiskā krīze
„Jaunā” daba:
T.s. neskartā daba savā eksistencē ir kļuvusi atkarīga no cilvēka
Dabai zūd spēja pieaugt, tā tiek izsmelta gan resursu, gan reģenerācijas iespēju ziņā, samazinās arī tās estētiskā vērtība. Dabas izmantošana uzliek pārmērīgu slodzi tās potencēm.
Kas cilvēka attiecības ar dabu ir jauns?
Krīze padziļinās tāpēc, ka nekas nenotiek, tā ienāk zagšus, jo dabas noslogotības pakāpe nemitīgi tiek akumulēta
paātrinās tempi – tas, kas agrāk notika vairāku paaudžu laikā, tagad norisinās dažos gados
milzīga tehnisko līdzekļu koncentrācijas pakāpe
daudzu faktoru kopdarbība, kas izraisa krīzi ne tikai atsevišķās valstīs, bet visā civilizācijā kopumā
Vides krīzes 3 galvenie faktori
dabas pārmērīgā noslogošana
iedzīvotāju skaita pieaugums
cilvēka vajadzības un intereses, kas rada pieaugošu risku.
Grūtības īstenot saprātīgu vides politiku rada tas, ka:
ir apgrūtināta darbības avota identifikācija – daudziem vides postījumiem ir summārs efekts ar visai ilgu faktoru kumulāciju
nav neviena tieša upura
postījumu gadījumos ļoti reti ko var pierādīt tieši
vides postījumi neskar cilvēka ķermeni un dzīvību tiešā veidā.
Ekoloģiskā ētika
antropocentriskā dispozīcija – atzīst, ka cilvēkam ir īpaša vērtība, dabai ārpus cilvēka ir tikai atvasināta vērtība (Mičurins). Cilvēks tiek apveltīts ar varu dabu pārvaldīt. Cilvēka liktenis ir būt iesaistītiem dabā. Ja cilvēks neievēro dabas likumus, tad daba vēršas pret viņu.
Biocentriskā dispozīcija visām būtnēm neatkarīgi no spējas sajust piešķir morālas vērtības – dzīvībai kā tādai ir patstāvīga vērtība
Patocentriskā dispozīcija saskata visā sajust spējīgajā dabā morāles vērtības (prasība ierobežot ciešanas dzīvniekiem)
Holistiskajā dispozīcijā tiek postulēta arī nedzīvās dabas vērtība.