NOBEIGUMS
Apkopojot visu iepriekš rakstīto, darba autori var secināt, ka darba uzdevumi tika izpildīti un darba mērķis tika panākts, proti, tika izpētīta Ukrainas krīzes vēsturiskā attīstība un rašanas cēloņi, noskaidrots, kāda ir situācija Ukrainā, saistībā ar Ukrainas krīzi, uz doto brīdi (tostarp noskaidrota kaimiņvalstu un ANO attieksme pret Ukrainas krīzi), ir aprakstīti problēmas atrisināšanas vedi, kurus uz doto brīdi ir mēģināts īstenot starptautiskajā līmenī.
Darba autori nonāca pie secinājuma, ka Ukrainas krīzes galvenie iemesli ir:
• Neveiksmīga Ukrainas iekšējā politika un/vai tās īstenošanas veidi;
• Lielvalsts intereses Krimas reģionā (Krievijas līgums ar Ukrainu, par militāro kuģu izvietošanu), ka arī ASV un NATO interešu konflikts ar Krievijas Federācijas interesēm.
Darba autori uzskata, ka galvenie problēmfaktori, kas ietekmē Ukrainas krīzi pašlaik, ir:
• Krievijas Federācijas attieksme pret Ukrainu (KF nevēlās uztvert Ukrainu kā neatkarīgu valsts, kura pastāvīgi pieņem lēmumus);
• Sankcijas pret Krieviju, kas faktiski nenes sekmīgu rezultātu, bet, atsevišķajos gadījumos, tikai pasliktina parasto Krimas iedzīvotāju dzīvi (piemēram, Krimas teritorijā ir apgrūtināti norēķini ar VISA un MasterCard);
• Minskas vienošanos nepildīšana, ka arī tas, ka no starptautisko tiesību viedokļa nav pilnībā nodefinētas šo vienošanos puses.
Izpētot to, kādi konflikta atrisināšanas veidi tiek īstenoti dotajā brīdī, darba autori var secināt ka:
• Ir mēģināts panākt Minskas vienošanos izpildi, kas tomēr nenes sekmīgu rezultātu;
• Ir pieņemts lēmums izmantot taktiku, kas agrāk tika izmantota Dienvidslāvijā, proti, samierināšanas spēku ievešana;
• Ir izteikti piedāvājumi rīkot Krimā jaunu referendumu, pieaicinot starptautiskos novērotājus.
Apkopojot visu iepriekš minēto, darba autori var secināt, ka Ukrainas krīzes apstākļi ir no vienas puses līdzīgi tam, kas iepriekš jau tika redzēts Dienvidslāvijā un Moldovā, bet no otras puses, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, hibrīda kara apstākļus un “zaļo cilvēciņu” izmantošanu ir kaut kas jauns, kas joprojām netika redzēts un kalpos par stipru izaicinājumu starptautiskai sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka Ukrainas krīze ilgst jau aptuveni piecus gadus un visi tās atrisināšanas veidi, diemžēl, nedarbojas pienācīgi, var secināt, ka visdrīzāk, Ukrainas krīze, nākotnē, kļūs par iesaldēto konfliktu, kā tas notika ar Moldovas konfliktu, kas diemžēl nesīs tikai liekas grūtības gan Ukrainas iedzīvotājiem, gan starptautiskai sabiedrībai un ANO.
…