STRESS-specifisks emocionāls stāvoklis, emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem).
Stress var rasties ne tikai tad, kad briesmas draud pašam, bet arī tad, ja kādam citam klājas slikti.
Jebkurš notikums vai fakts var izraisīt stresu, tas ir kļūt par stresoru. Stresori ir gan iedomāti, gan reāli kairinātāji (nevēlami notikumi, asas vārdu pārmaiņas u.c.)
Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkurām tam izvirzītām prasībām. Tas palīdz organismam pielāgoties, tikt pāri grūtībām, ar ko cilvēks saskāries. H. Selje apraksta trīs stresa posmus:
1) resursu mobilācija,
2) sasprindzinājums,
3) izsīkums (resursu iztērēšana)
Pirmās divas stadijas atspoguļo organisma aizsardzības spēku mobilizāciju un tā piemērošanos stresoram. Šīs abas stadijas dod iespēju indivīdam veiksmīgi tikt galā ar stresa situāciju. Trešā stadija ir saistīta ar organisma spēku rezerves izsmēlumu, un to sauc par
- distresu.
- eistresu.
Darbība, kas saistīta ar stresu, var būt patīkama vai nepatīkama.…