Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:590065
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  MŪSDIENU PASAULES SAIMNIECĪBAS IEZĪMES, PRETRUNAS UN ATTĪSTĪBAS TENDENCES    3
2.  MŪSDIENU PASAULES SAIMNIECĪBAS SUBJEKTI, TO SOCIĀLEKONOMISKIE SALĪDZINĀJUMI    3
3.  MŪSDIENU PASAULES TIRGUS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI UN TENDENCES    4
4.  SALĪDZINOŠO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA. D.RIKARDO MODELIS    4
5.  IEGUVUMS NO STARPT. TIRDZNIECĪBAS. TIRDZNIECĪBAS IESPĒJU ROBEŽA    5
6.  RESURSU SADALE UN STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA: HEKŠERA – ŪLINA TEORĒMA    6
8.  STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA UN IENĀKUMU SADALE; P.SAMUELSONA – R.DŽONSA MODELIS. SAMUELSONA – STOLPERA TEORĒMA    6
9.  TIRDZNIECĪBAS BRĪVĪBA UN PROTEKCIONISMS. PROTEKCIONISMA POLITIKAS INSTRUMENTI    7
10.  MD UN XS LĪKŅU VEIDOŠANĀS. LĪDZSVARA CENA STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ    7
11.  MUITAS NODEVU EKONOMISKĀS SEKAS: LIELAS VALSTS GADĪJUMS. MECLERA PARADOKSS    8
12.  MUITAS NODEVU EKONOMISKĀS SEKAS: MAZAS VALSTS GADĪJUMS    8
13.  IMPORTA KVOTU EKONOMISKĀS SEKAS    9
14.  BRĪVPRĀTĪGO TIRDZN. IEROBEŽOJUMU EKONOMISKĀS SEKAS    9
15.  EKSPORTA SUBSĪDIJU EKONOMISKĀS SEKAS    9
16.  PROTEKCIONISMA ATTAISNOJOŠI ARGUMENTI    10
17.  VALŪTU KURSU IETEKME UZ STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU    10
18.  ĀRZEMJU VALŪTAS PIEPRASĪJUMS UN PIEDĀVĀJUMS. LĪDZSVARA KURSS    10
20.  VALŪTAS KURSU BŪTISKI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI    12
21.  NOMINĀLAIS UN REĀLAIS VALŪTAS KURSS    12
19, 22.  MAKSĀJUMU BILANCE UN TĀS SAKARĪBA AR NACIONĀLĀ VALŪTAS KURSU. VALŪTAS KURSA UN MAKSĀJUMU BILANCES REGULĒŠANA    12
23.  FIKSĒTO UN BRĪVI PELDOŠO VALŪTU KURSU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI    13
24.  NACIONĀLĀS VALŪTAS DEVALVĀCIJAS EFEKTS. „J” LĪKNE    14
25.  ZELTA STANDARTS. (1867 G.)    15
26.  BRENTVUDSAS SISTĒMA    15
27.  JAMAIKAS SISTĒMA    16
28.  EIROPAS MONETĀRA SISTĒMA. (1979 G.)    17
29.  DARBASPĒKA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS FAKTORI UN FORMAS    17
30.  DARBASPĒKA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS GALVENIE VIRZIENI UN SOCIĀLEKONOMISKĀS SEKAS    18
31.  KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS FAKTORI UN FORMAS    19
32.  KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS GALVENIE VIRZIENI UN TENDENCES    19
33.  KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS EKONOMISKĀS SEKAS    19
34.  STARPTAUTISKĀS EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAMATI, FORMAS UN PRETRUNAS    20
35.  EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PROCESI EIROPĀ    21
36.  EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAMATVIRZIENI EIROPAS SAVIENĪBĀ    22
37.  EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ZIEMEĻAMERIKĀ    22
38.  EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ĀZIJĀ UN KLUSĀ OKEĀNA REĢIONĀ    22
39.  EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ĀFRIKĀ UN LATĪŅAMERIKĀ    23
40.  STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS    23
41.  PASAULES BANKA    3
42.  GATT UN PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA (WTO)    23
43.  OPEC    24
Darba fragmentsAizvērt

1.Mūsdienu pasaules saimniecības iezīmes, pretrunas un attīstības tendences.
Pasaules saimniecība – globālais ekonomiskais organisms, nacionālo ekonomi
Pasaules saimniecība izveidojas 19.gs. beigās un turpina attīstīties arī 21.gs. Pasaules saimn. saistās ar resursu sadali, to efektīvu izmantošanu, darba resursu izmantošanu.
Līdz ar pasaules saimniecības rašanu, parādījis tāds jēdziens kā autarķija, kas nozīmē norobežošanās no pārējas pasaules (kad valsts mēģina atteikties no citām sakariem un tikai iztikt ar saviem sakariem), piem, Ķīna, Japāna, Koreja.
Globālas problēmas:
1)ekoloģija;
2)demogrāfija
bagātākajos valstīs nepieaug iedzīvotāju skaits, bet samazinās dzimstība, dabiskais iedz. pieaugums ir zem nulles;
nabadzīgākajos valstīs iedzīvotāju skaits pieaug.
3)ēnu ekonomika;
4)terorisms;
5)nabadzība
Runājot par nabadzību var minēt ka attīstītajos valsts sauc par “Ziemeļiem” un mazattīstītajos – par “Dienvidiem”. Bagātākie valsti dod 85% no visa saražota IKP pasaulē. Sabiedrības sastāvs attīstītājos valstīs:
20% bagātākais slānis ( dod 85% no IKP);
20% pēc bagātākiem ( dod 11% no IKP):
20% vidusslānis;
20% mazturīgie; 4% no IKP
20% visnabagākais slānis.
6)integrācija.

80.-90. gados 20 gadsimtā vērojama tendence pie brīvā tirgu atgriešanās globālā mērogā. Ek. reformas samazina valsts iejaukšanas ekonomikā. 1990.g. sabruka komandekonomika, pavierziens uz brīvtirgus ekonomiku.
Viena no mūsdienu aktuālākajiem uzdevumiem ir piesaistīties pasaules globalizācijai. Globalizācija ir visu valsts iekļaušanās pasaules saimniecībā, to integrāciju mijiedarbība, robežu izzušana starp valstīm, globālas ekonomiskas telpas izveidošana.
Pasaules saimniecības attīstība ir atkarīga no starptautisko ekonomisko sakaru izveidošanas. Starptautiskie ekon. sakari ir saimniecisko sakaru sistēma starp valstīm un reģioniem ar starp. organizācijas un korporācijas līdzdalību.
Starp. ek. sakari:
1)Kapitāla starpt.kustība(investīcijas);
2)Starpt. tirdzniecība;
3)Darba spēka starpt. migrācija;
4)Starpt. valūtas un finansu attiecības;
5)Informāciju un tehnoloģiju apmaiņa;…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties