-
Spriedums kā domāšanas forma
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
SATURS | 2 | |
IEVADS | 3 | |
1. | Sprieduma jēdziens un būtība | 5 |
2. | Vienkāršs spriedums kā domāšanas forma un tā paveidi | 7 |
2.1. | Atributīvais spriedums | 7 |
2.2. | Eksistences spriedumi | 8 |
2.3. | Attiecību spriedums | 8 |
3. | Salikts spriedums kā domāšanas forma un tā paveidi | 10 |
3.1. | Savienojuma jeb konjunktīvie spriedumi | 10 |
3.2. | Sadalāmie jeb disjunktīvie spriedumi | 10 |
3.3. | Nosacījuma jeb implikāciju spriedums | 11 |
4. | Spriedums un jautājums | 12 |
SECINĀJUMI | 14 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 15 | |
Normatīvie akti | 15 | |
Literatūra | 15 | |
Interneta resursi | 15 |
Domāšana ir prāta process, ar kura darbību tiek izzināta pasaule. Loģiskā domāšana ir dabiska katram cilvēkam piemītoša spēja, kura jāizkopj un nemitīgi jāpilnveido. Loģiskā domāšana veidojas un nemitīgi pilnveidojas visas cilvēka dzīves laikā. Jo vārāk cilvēks savā dzīvē ir mācījies, redzējis un pieredzējis, jo stiprāka un precīzāka loģiskā domāšana tam veidojas. Loģika nesaraujami ir saistīta ar jēdzieniem un spriedumiem. Šajā darba es vairāk pievērsīšos spriedumam, precīzāk, spriedumam kā domāšanas formai.
Loģika tā ir zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
Domāšanas galvenās formas ir jēdziens, spriedums, slēdziens. Spriedums ir domāšanas forma, kurā ir gan apgalvojums, gan noliegums un tajā vienlaicīgi ar apgalvojuma vai nolieguma esamību, atspoguļojas priekšmeti, kā arī to pazīmju sakarības vai attiecības starp šiem priekšmetiem. Spriedums iedalās vai nu patiesā spriedumā vai aplamā spriedumā. Tas vai spriedums ir aplams vai patiess tiek noteikts skatoties, vai šajā spriedumā kaut kas par priekšmetiem vai parādībām tiek noliegts vai apgalvots.
Spriedums kā domāšanas forma ir viens no cilvēku domāšanas pamatelements. Spriedums cilvēku izziņas darbā ir viens no svarīgākajiem komponentiem. Ar sprieduma kā domāšanas formas palīdzību tiek iegūtas daudzas zināšanas un pieredze par pasauli. Spriedumam ir svarīga loma cilvēka domāšanas procesā. Spriedums ir kā rezultāts domāšanas procesam. Šajā rezultātā tiek izdarīti secinājumi un gūtas zināšanas. Domāšanas procesā ir svarīgi konstatēt, novērtēt un rasts atšķirību starp apgalvojuma un nolieguma spriedumiem. Jo nepareiza sprieduma iztraktēšana var novest pie nepareizas vai neprecīzas domāšanas formas. …
Domāšana ir prāta process, ar kura darbību tiek izzināta pasaule. Loģiskā domāšana ir dabiska katram cilvēkam piemītoša spēja, kura jāizkopj un nemitīgi jāpilnveido. Loģiskā domāšana veidojas un nemitīgi pilnveidojas visas cilvēka dzīves laikā. Jo vārāk cilvēks savā dzīvē ir mācījies, redzējis un pieredzējis, jo stiprāka un precīzāka loģiskā domāšana tam veidojas. Loģika nesaraujami ir saistīta ar jēdzieniem un spriedumiem. Šajā darba es vairāk pievērsīšos spriedumam, precīzāk, spriedumam kā domāšanas formai. Loģika tā ir zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām. Domāšanas galvenās formas ir jēdziens, spriedums, slēdziens. Spriedums ir domāšanas forma, kurā ir gan apgalvojums, gan noliegums un tajā vienlaicīgi ar apgalvojuma vai nolieguma esamību, atspoguļojas priekšmeti, kā arī to pazīmju sakarības vai attiecības starp šiem priekšmetiem. Spriedums iedalās vai nu patiesā spriedumā vai aplamā spriedumā. Tas vai spriedums ir aplams vai patiess tiek noteikts skatoties, vai šajā spriedumā kaut kas par priekšmetiem vai parādībām tiek noliegts vai apgalvots. Spriedums kā domāšanas forma ir viens no cilvēku domāšanas pamatelements. Spriedums cilvēku izziņas darbā ir viens no svarīgākajiem komponentiem. Ar sprieduma kā domāšanas formas palīdzību tiek iegūtas daudzas zināšanas un pieredze par pasauli. Spriedumam ir svarīga loma cilvēka domāšanas procesā. Spriedums ir kā rezultāts domāšanas procesam. Šajā rezultātā tiek izdarīti secinājumi un gūtas zināšanas. Domāšanas procesā ir svarīgi konstatēt, novērtēt un rasts atšķirību starp apgalvojuma un nolieguma spriedumiem. Jo nepareiza sprieduma iztraktēšana var novest pie nepareizas vai neprecīzas domāšanas formas. Bieži vien viens spriedums, piemēram, spriedums – šodien bērni pagalmā spēlēja spēles – ir kā pamats, lai no tā izsecinātu citu spriedumu, - tātad bērni nepildīja savus mājas darbus. Šajā referāta tiks aplūkots spriedums kā tāds, kā arī galvenais akcents tiks likt uz spriedumu kā domāšanas formu. Spriedums tiks aplūkots divējādi – kā vienkāršais un kā saliktais spriedums.
- Formālā loģika (ieskaite)
- Sešas domāšanas cepures
- Spriedums kā domāšanas forma
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Formālā loģika (ieskaite)
Konspekts augstskolai2
-
Sešas domāšanas cepures
Konspekts augstskolai3
-
Platona dialogs "Kratils" un Aristoteļa darbs "De Interpretatione"
Konspekts augstskolai2
-
Pedagoga loma un kompetence
Konspekts augstskolai8
-
L.Feierbahs "Kristietības būtība"
Konspekts augstskolai6