Radioaktivitāte

Definicija : Radioaktivitāte — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, kā rezultātā veidojas jauni kodoli, kuri atšķiras no sākotnējiem. Pastāv divi galvenie radioaktīvās sabrukšanas veidi: alfasabrukšana un betasabrukšana. Alfasabrukšanas procesā kodols izmet pozitīvi lādētu alfa daļiņu (hēlija atoma kodolu). Šis sabrukšanas veids ir raksturīgs smagajiem elementiem, un to bieži pavada gammaizstarojums. Beta sabrukšanas procesā radioaktīvais kodols izmet betadaļiņu (elektronu vai pozitronu). Dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāti sauc par dabisko. Dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāti sauc par mākslīgu radioaktivitāti.…