Sociālās vajadzības pēc manām domām jābūt vienam no elementiem fizioloģiskajās vajadzībās. Uzskatu, ka izglītošanās laikā ir pietiekama socializācija, ja tās nebūtu, tad nebūtu arī dažādo viedokļu un uzskatu par kādu noteiktu vielu, piemēram, par bērnu uzvedības īpatnībām. Izglītības procesā ir jābūt pietiekamai viedokļu maiņai. Augstskolā komunikācija ir pietiekami pieejama. Arī atbalsts ir pietiekams, nav bijis tā, ka kāds pasniedzējs nebūtu piekritis palīdzēt kādā jautājumā. Ir ļoti svarīgi, ka kurs ir saliedēts un vienmēr var paļautie viens uz otru.
Saistībā ar pašcieņu, uzskatu, ka katrs students ir sevis cienošs un citus cienošs. Augstskolā jūtos, ka pasniedzēji ciena mani un citus, tāpat kā es cienu viņus.
Manis kā studentes pašīstenošanās augstskolā ir pietiekama, bet uzskatu, ka varētu labāk, piemēram, piedalīties kādos semināros, lekciju kursā, kurš ir saistīts ar manis izvēlēto profesiju. Uzskatu, ka augstskolā man ir lielāka iespēja pilnveidoties tieši sociālajā jomā un saskarsmē ar citiem sev līdzīgi domājošiem.
Uzskatu, ka katrs faktors ietekmē viens otru, bet pilnībā apmierināt katru no šiem faktoriem nav iespējams. Vienmēr dominēs kāds no faktoriem, kurš tiks izvirzīts priekšplānā. Tas atkarīgs no konkrētas situācijas, ko un kad piepildīt vai izpildīt, piemēram, sēžot vienai savā istabā tiks piepildītas tikai niecīgas daļas no fizioloģiskā faktora un drošības faktora, bet pārējais paliks aizmugurē.
Atnākot uz augstskolu vienā ziņā ir piepildītas lielākā daļa šo ietekmējošo faktoru, un tie visi vienlaicīgi ietekmē manu izglītošanās procesu.
…