Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:625201
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī    2
  Latvijas valsts un tiesību vēstures avotu raksturojums    2
  Kameru sistēma autoritārā režīma laikā    3
  Agrīnie valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā, to juridiskais raksturojums    3
  Latvijas baltu un lībiešu sākotnējā tiesas spriešana un tiesas    4
  Latvijas valsts un tiesību vēsture (LVTV) kā zinātne un kā studiju kurss    4
  Starptautiskie līgumi un to nozīme Latvijas neatkarības zaudēšanā    4
  Paražu tiesības Latvijas teritorijā 9. – 12.GS.    5
  Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis Livonijā    5
  Latvijas autonomijas projekti un politiskie grupējumi ap tiem (līdz 1918.g. 18.nov.)    6
  PSRS un Latvijas 1939. g. 5. okt. līguma saturs un nozīme    6
  Livonijas valstiskā organizācija    7
  Latvijas aneksija 1940.gadā    7
  Tiesāšana Livonijā    8
  Padomes-to izveidošana, politiskā darbība un orientācija (1917.-1918)    8
  Kurzemes hercogistes izveidošanās un valsttiesiskais statuss    9
  Livonijas tiesību iedalījums un to raksturojums    10
  Padomju tiesību sistēmas ieviešana Latvijas PSR(1940.-1941.)    10
  Pārvaldes iekārta vācu okupācijas laikā (1941.-1945.g)    11
  Latviešu pašpārvalde vācu okupācijas laikā (1941.-1945.g)    11
  Tautas padomes nodibināšana, tās politiskā platforma un Latvijas proklamēšana    11
  Tiesību raksturojums vācu okupācijas laikā (1941.-1945.)    12
  Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis Kurzemes hercogistē    12
  Tautas Padome kā pirmā Latvijas valsts likumdevēja institūcija    13
  Kurzemes hercogistes valsts iekārta    14
  Latvijas SPR izveidošana, valsts varas organizācijas īpatnības (1918.-1920.)    14
  Kurzemes hercogistes tiesību avoti, to raksturojums    15
  Politisko grupējumu cīņa par varu Latvijā 1919. gadā    15
  Zemniecības uzraudzības institūcijas un tiesu iestādes pēc zemnieku brīvlaišanas    16
  Zviedrijas koloniālā pārvalde Vidzemē    16
  Tiesu iekārta un prokuratūra parlamentārajā republikā    17
  Tiesu reforma Vidzemē zviedru pārvaldes laikā (1630 – 1632)    18
  Parlamentārā krīze 1934. gadā    19
  Tiesības zviedru laikos Vidzemē. Dzimtbūšanas noteikumi Vidzemes zemniekiem    19
  1934.gada 15.maija apvērsuma juridisks vērtējums    20
  Pārvaldes organizācija Latvijas novados pēc to iekļaušanas Krievijas impērijā līdz 19.gs.70.gadiem    20
  Parlamentārās iekārtas likvidēšana un demokrātisko brīvību ierobežošana (1934.- 1940.)    21
  Zemnieku reformu un brīvlaišanas likumi Baltijas guberņās    21
Darba fragmentsAizvērt

1889.g. 09.jūlijā tika izdots likums par tiesu reformu Baltijas guberņās, kas noteica, ka turpmāk Baltijas guberņās tiks piemēroti Krievijas impērijas 1864.g. ustavi, tādējādi tika likvidēta tiesu autonomija un ieviesta Krievijas centrālo iestāžu vara. Ar šo likumu tiesas tika iedalītas vietējās un vispārējās tiesās.
Vietējās tiesas: Pagasta tiesa – tika izveidota vienā pagastā vai aptvēra vairākus pagastus un muižu zemes, tās kompetencē bija civillietas par kustamo mantu un darījumiem līdz 100rbļ. apmērā, lietas tika izskatītas atklāti un mutiski. Pagasta tiesa sastāvēja no priekšsēdētāja, tiesnešiem un kandidātiem (vismaz 4 un 4), ko ievēlēja vispārējā pagasta sapulce un 3 gadiem un apstiprināja miertiesnešu sapulce. Tiesas spriedumus izpildīja pati tiesa. Pagasta tiesām nebija pakļauti garīdznieki, muižnieku un ierēdņi.
Miertiesa – tās kompetencē bija civillietas, kuru prasības summa nepārsniedza 500rbļ., izņemot lietas par nekustamajiem īpašumiem, tiesas spriedumi civillietās līdz 300rbļ. bija galīgi un nebija pārsūdzami. Lietas tika izskatītas krievu valodā (bet nepieciešamības gadījumā bija iespējams pieaicināt arī tulku) viena miertiesneša sastāvā, kuru iecēla Iekšlietu ministrs, ņemot vērā izglītības un īpašuma (mantas) cenzu. Miertiesu kompetencē bija arī krimināllietas, miertiesneša piespriestais sods šajās lietās nevarēja būt lielāks par 300rbl., cietumsods par pusotru gadu un arests par trim mēnešiem, savukārt tiesas spriedumi ar sodu līdz 15rbļ. vai arestu līdz 3 dienām nebija pārsūdzami. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties