Latvijas termina vēsturiskā izcelšanās un attīstība

Sava vēsture ir nevien katrai tautai, bet arī zemei, kuru apdzīvo tauta.Uz zemes dažādos laika posmos ir radušās un izzudušas lielas impērijas, valstu dalīšanās un apvienošanās procesā atkal parādījušās valstis. Ir mainījusies pārvaldes kārtība, mainījušies valdnieki, mainījušies valstu nosaukumi.
Kā atrast ziņas par pagātni, par vēsturiskajiem notikumiem, ja nav pierakstu?
Jāizmanto gan arheoloģiskie atradumi pie mums Latvijā un arī citās valstīs, jāmeklē ziņas par Latviju citu valstu vēsturē un rakstītajos ziņu avotos.
Pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā parādās deviņus tūkstošus gadu pirms Kristus dzimšanas, bet kā par tiešiem senčiem tiek uzskatīti otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus dzimšanas ienākušie iedzīvotāji – balti. Balti- valodnieku radīts vārds, apzīmē cilvēkus, kuri runā vai runāja baltu valodās – prūši, lietuvieši, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lībieši, igauņi.
Ir simtiem nezināmu un nedrošu vai sagrozītu faktu, kuru atklāšana var mainīt līdz šim veidotos priekšstatus.
Latvija – ir samērā jauns vārds 13.gs. Indiķa hronikā latīniskais nosaukums – Letthigallia (1206) nostādīdams to blakus lībju zemei – Livonia, sākot no 1208 viņš Latgali dēvē arī par latvju zemi terra Letthorum, bet par Letthia (1209). Vēlāk parasti Lettia un vācu Lettland, šim latīnizetam un ar to saistītam vācu Lettland nosaukumam pamatā ir kāda lībiska forma Let - , jo vācieši latvju vārdu vispirms dzirdēja no lībju mutes. Savu zemi latvji, laikam, paši sauca – Latvigale, Latuva vai Latva.
Parasti, Indriķis, savā hronikā, Latvijas vārdu min kopā ar Livoniju (1209.g. – Livonija et Letthija), vēl 1225 sastopams Letthija, bet ne kā patstāvīgu zemi, bet gan kā Livonijas latviešu provinces apzīmējumu ( Letthorum provincia ). Vairākos vēstures rakstītajos avotos parādās nevis Latvija, bet Livonija.
Pēc 1224.g. Latvija tika piešķirta Vācijas ķeizarvalstu firstam – bīskapam Albertam, un pēc šīs sadalīšanas Latvija tika tiesiski atzīta par Livonijas baznīcas provinci un ķeizarvalsts novadu, Latvijas vārds oficiālos tekstos reti sastopams. 14.gs. dažreiz piemin Latviju, bet jau 15.gs. visos tiesību avotos ir tikai Livonija – kā visas vācu kolonijas apzīmējums. Vienīgi vēsturnieki joprojām piemin Latviju – J.Renners 1561-82.g. Livonijas hronikā saka – Livonija aptverot trīs zemes: Igauniju, Littlandt galvaspilsēta – Rīga un Kurzemi, katrai sava valoda, bet kurši no savas kaunoties un tādēļ runājot latviski (littisch). Latvijā esot arī lībju, sēļu un zemgaļu zemes.
Lettia – apzīmējums, kas parādās viduslaiku latīņu avotos.