Ilona Leimane dzimusi Rīgā 1905.gada 5.oktobrī namsaimnieku Jūlija un Lienes Hermīnes Leimaņu ģimenē. Jūlija Leimaņa māte Kristīne, dzimusi Endzelīna, valodnieka Jāņa Endzelīna māsa, bijusi Mičkēna māju saimnieka meita.
Ilonas vecākiem Vārnu ielā 6 piederēja savs nams. Pēc meitas ģimenē piedzimuši vēl četri dēli: Edvīns, dvīņi Jūlijs Ziedonis un Pēteris Pāvils un jaunākais-Jānis.
Bērnībā Ilona vasaras pavadīja pie vecmāmiņas un vectētiņa Ilzes un Indriķa Kļaviņiem Suntažu pagasta Eļmos. Apkārtēja daba uz meiteni atstāja lielu iespaidu. "Juglas krasts ir burvīgs, kad zied ābeļdārzi un ievu krūmi balto upmalā. Pasakaini arī rudzu ziedu dūmi-druvas un meži tad miglaini kā ietīti sudrabainā plīvurī. Es to visu tur noskatījos un klusēdama ieņēmu sevī kā pasaules patiesību"1 Lielu ietekmi uz Ilonu atstāja arī viņas vectētiņš Indriķis, senu nostāstu zinātājs un labs stāstītājs, pagasta vecākais un izslavēts vārdotājs, kas jaunībā bijis arī skolotājs. Iespējams, tieši vectēva ietekmē krāšņākā rakstnieces daiļrades daļa saistās ar senatni un no vectēva dzirdētie stāsti atraduši vietu viņas grāmatās.
Agri Ilona iemācijās lasīt. Astoņu gadu vecumā vecvecāku mājās viņa iepazinās ar Aspazijas, Raiņa, A.Puškina, I.Turgeņeva, F.Dostojevska grāmatām un kļuva par gluži apmātu lasītāju. Rodas arī tieksme pašai kaut ko sacerēt.
Ilona Leimane sāka mācīties Maldoņa ģimnāzijā, vēlāk mācījās Rīgas 3.ģimnāzijā, kur viņas literatūras skolotāji bija Kārlis Dziļleja un profesors Kārlis Kārkliņš. …
