Enerģētika - primārais saimniecības sektors

Enerģētika ir pasaules saimniecības pamats, jo bez enerģijas nav iespējama neviena mūsdienīgas saimniecības nozares pastāvēšana un attīstība. Enerģētika būtiski ietekmē arī iedzīvotāju dzīves līmeni.
20. gs. enerģijas izmantošana ir palielinājusies 15 reizes. Likumsakarīgi pieaudzis arī energoresursu patēriņš.
Mūsdienās enerģijas ražošanai izmanto galvenokārt naftas produktus, dabasgāzi, ogles, kodolenerģiju un hidroenerģiju. Pasaules enerģētikā šo energoresursu īpatsvars pārsniedz 90%.
Ja strādātu ar līdzšinējām tehnoloģijām, energoresursu pasaulē pietiktu 150-300 gadiem. Tomēr pasaule neaizies bojā energoresursu trūkuma dēļ. Problēma tiek risināta, apgūstot un izmantojot alternatīvus energoresursu veidus un uzlabojot resursu lietošanas tehnoloģijas. Kvalitatīvi jauni risinājumi pēdējos 10-15 gados pasaules saimniecības energoietilpību samazinājuši par trešdaļu. Resursu racionālā izmantošanā ievērojamus panākumus guvusi, piemēram, Japānas rūpniecība. Japāna divkāršojusi iekšzemes kopproduktu, palielinot kopējo energopatēriņu tikai par 10 procentiem. Energoresursu patēriņa ziņā tā atrodas trešajā vietā pasaulē, bet pati ražo tikai 1/10 no nepieciešamā apjoma, tādēļ lielāko daļu pieprasījuma tā apmierina ar importēto naftu. Enerģijas ražošana un patēriņš pasaules valstīs un reģionos ir ļoti atšķirīgs.
Enerģētika - saimniecības nozare, kura nodarbojas ar energoresursu ieguvi, to pārstrādi elektroenerģijā un šīs produkcijas piegādi patērētājiem.

Attīstītās valstis, kurās iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels, patērē aptuveni 55% no pasaules energoresursiem. Augsts resursu izmantošanas līmenis ir Ziemeļamerikā un Eiropā. Piemēram, ASV izlieto 25% no pasaules energoresursiem, bet visas Āfrikas valstis kopā - tikai 3%. Rietumeiropas valstīs energoresursu patēriņš 2 reizes pārsniedz to ražošanu. Eiropa energoresursus importē galvenokārt no Tuvo Austrumu reģiona. Energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju 1996. gadā pasaulē bija 2,11 nosacītā kurināmā vienību, bet paredzams, ka tas varētu pieaugt līdz pat 4-5 t uz l iedzīvotāju. Šie rādītāji loti atšķiras arī reģionos. Ziemeļamerikā l iedzīvotājs patērē 11,2 t, Rietumeiropā un Dienvideiropā - 4,8 t, Āfrikā - 0,5 t, Dienvidāzijā - 0,3 t nosacītā kurināmā vienību.
Ja visas planētas valstis sasniegtu tādu enerģijas patēriņu, kāds ir Ziemeļamerikā, nāktos palielināt naftas ieguvi trīs reizes, gāzes - septiņas, ogļu - desmit, bet atomstaciju skaitu - sešdesmit reižu. Tāda perspektīva liek citādi izvērtēt neatjaunojamo kurināmā resursu krājumus un ir biedējoša no ekoloģiskā viedokļa. Ražošanas un energoresursu izmantošanas radītais vides piesārņojums var izraisīt skābo nokrišņu, siltumnīcas efektu veidojošo gāzu un radioaktīvo atkritumu daudzuma nepieļaujamu palielināšanos.


PASAULES ENERĢĒTIKAS STRUKTŪRA

Intensīva kurināmā - enerģētisko resursu izmantošana sākās 18. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību. Galvenā loma enerģētikā bija akmeņoglēm, kuras izmantoja tvaika dzinējos dzelzceļa un ūdens transportā. 20. gs. pirmajā pusē ogļu ēru nomainīja nafta, bet 20. gs. beigās enerģētikas struktūrā palielinājās dabasgāzes un alternatīvo resursu - vēja, Saules enerģijas, termālo pazemes ūdeņu, paisuma un bēguma, okeāna viļņu - nozīme. Arī hidro-enerģētiskie resursi ir potenciāli enerģētiskie resursi, jo atšķirībā no kurināmā minerālresuriem tie ir neizsīkstoši.
Kodolresursu izmantošana var nodrošināt pasauli ar daudz lielāku siltumenerģiju nekā visi minerālenergoresursi kopumā, tomēr šo resursu izmantošana ekoloģiskās bīstamības dēļ joprojām ir diskutējama. Kodolenerģiju visvairāk izmanto Rietumeiropas valstis, kuru enerģētikas bilancē šīs enerģijas īpatsvars ir 12%; ASV tas ir 9%. Tiek lēsts, ka kurināmā resursu krājumi pasaulē ir aptuveni 12,5 triljoni t, bet hidroresursu krājumi - 33 triljoni kWh.
Atkarībā no konkrēto resursu krājumiem, enerģētiskās struktūras un ieguves īpatnībām valstu enerģētiskā struktūra atšķiras. Piemēram, Norvēģijā nozīmīgākā ir hidroenerģija, bet Nīderlandē - dabasgāze. Nevienlīdzīgā resursu sadalījuma un patēriņa dēļ enerģētikā milzīga nozīme ir ekonomiskajiem sakariem starp pasaules valstīm.
Dažādu veidu kurināmā efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā summārajai uzskaitei tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemts lietot kurināmā uzskaites vienību - nosacīto kurināmo.
Par vienu nosacītā kurināmā vienību pieņemts viens kg cietā kurināmā ar sadedzes siltumu 7000 kcal.