-
Audzināšana Senajos Austrumos
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Audzināšana pamatlicējs senajā Ķīna- Konfūcijs | 4 |
1.1. | Audzināšana Senajā Ķīna | 5 |
2. | Audzināšanu Senajā Indijā | 7 |
3. | Audzināšana Senajā Ēģiptē | 9 |
Nobeigums | 10 | |
Bibliogrāfija | 11 |
Darba tēma- audzināšana Senajos Austrumos tika izvēlēta, jo arī mūsdienu audzināšanas sistēma līdzinās Seno valstu audzināšanai, jo no šim valstīm ir nākuši pirmsākumi un pamats mūsdienu audzināšanas sistēmai.
Pedagoģijas vēsture izgājusi garu attīstības ceļu. Daudzas pedagoģiskās vērtības ir pārdzīvojušas laikmetus un nav zaudējušas savu nozīmi arī mūsdienās.[2; 5]
Senajos Austrumos radās eksāmenu sistēma, kuru mācību procesā izmanto arī mūsdienās. Senajos Austrumos izglītošanās aktualitāte bija vīriešu vidū, mūsdienās tas ir līdzvērtīgi, jo tiesības mācīties ir gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī izglītību ir tiesības iegūt visiem cilvēkiem, jo visi ir līdzvērtīgi.
Mērķis: izpētīt audzināšanu Senajos Austrumos
Uzdevumi:
1.izpētīt pedagoģiska rakstura literatūru
Konfūcijs ( 551.-479. g. p. m. ē.), kurš bija slavens gudrais, kā arī nozīmīgs ķīniešu sociālais filosofs. Līdz 1911. gadam konfūcisms bija Ķīnas oficiālā ideoloģija. Konfūcisms par valsts ideaoloģiju kļuva Haņu dinastijas valdīšanas laikā. Konfūcijs neizgudroja jaunus rīcības principus, bet gan apkopoja un attīstīja paražas, kurās liela loma bija patriarhālai ģimenei, autoritātei, hierarhijai. [2; 8]
Konfūcisma pamatnostādnes:
Konfūcijs uzskatīja, ka valsts veidotājelements ir ģimene. Ja ir stabila ģimene, būs arī stabila valsts. Lai pārvaldītu valsti, valdnieks nedrīkst būt izšķērdīgs, tad tauta pati viņam sekos. Piespiežot kādu strādāt sev, nedrīkst izsaukt pret sevi naidu, un savā lielumā nedrīkst būt lepns. Tauta valdnieku patiesi cienīs tikai tad, ja viņš nebūs cietsirdīgs. Jāatceras, ka paēdusi, pārtikusi tauta ir viegli vadāma. …
1.1. Audzināšana senajā Ķīnā Audzināšanas mērķis ir paklausība. Ģimene ir sabiedrības pamats, tajā valda patriarhāts. Ķīnas valdnieks skaitījās visu pavalstnieku tēvs. Arī skolotājam bija jāklausa kā tēvam. Pienākums viņu izpratnē bija esošās kārtības uzturēšana bez kādām izmaiņām. Īpaša uzmanība tika sagatavošanai, kas tad arī rūpētos par kārtības nemainīgumu visās dzīves jomās. Senajā Ķīnā valdīja „izglītoto” aristokrātija. Izglītības saturs bija cieši saistīts ar praktiskās uzvedības jautājumiem. Var teikt, ka konfūcisms apvienoja sevī politisko un sociālo morāli ar individuālo tikumību. [2; 8] 2. Audzināšana senajā Indijā. Indiešu kultūras pamatā bija reliģija. Tas noteica arī audzināšanas mērķi- gatavošanos aizkapa sadzīvei. Tomēr arī kastām bija liela ietekme. Audzināšanas uzdevums bija iepazīstināt pie konkrētas kastas piederošus cilvēku ar viņa pienākumiem. Par nezināšanu draudēja sods. Milzīga ietekme audzināšanā bija literatūrai- Vēdām, t.i., himnām, lūgšanām, izteicieniem. 3. Audzināšana Senajā Ēģiptē Ēģiptiešu audzināšana un izglītība bija līdzīga indiešu audzināšanai un izglītībai. Arī Ēģiptiešu izglītības pamats bija garīga literatūra. Priesteri bija galvenie tautas audzinātāji un zinātnes atbalstītāji. Ēģiptieši ļoti cienīja mūziku, tai bija garīgs raksturs. Ievest jauninājumus mūzika bija aizliegts. viņi pievērsa uzmanību fiziskai veselībai , dietai.
- Anketa pirmsskolas skolotājai par kultūras lomas nozīmi
- Audzināšana Senajos Austrumos
- Renesanse
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Renesanse
Konspekts augstskolai4
-
Anketa pirmsskolas skolotājai par kultūras lomas nozīmi
Konspekts augstskolai1
-
Kontroldarbi „Kultūras teorijā un vēsturē”
Konspekts augstskolai8
-
Izcilākie latviešu pedagogi, viņu pedagoģiskās atziņas, domas un dominējošie principi
Konspekts augstskolai3
-
J.H.Pestalocija pedagoģiskie uzskati
Konspekts augstskolai3