Mūsdienās daudz runā par atkarībām. Tās var būt dažādas. Visi cilvēki ir atkarīgi no gaisa, ko elpo, no ūdens, no ēdiena. Mēs esam atkarīgi no saviem vecākiem, jo paši vēl nepelnām un nevaram dzīvot patstāvīgi. Mēs esam atkarīgi no pulksteņa, jo laikā jābūt skolā, laikā jāveic mājas darbi. Ja piedalāmies kādos pulciņos, arī tur jābūt laikā un nedrīkst kavēt. Dažkārt esam atkarīgi no saviem draugiem. Gadās, ka viņu uzskati nesakrīt ar mūsējiem, bet mīļā miera labad piekrītam viņiem. Varbūt arī tā ir zināma veida atkarība. Ir cilvēki, kas ir atkarīgi no televizora, citi ir atkarīgi no kafijas utt. Tomēr tās ir normālas atkarības, jo tās ir dzīves nepieciešamības, tās disciplinē, pilnveido mūs.
Taču ir arī sliktas, negatīvas atkarības, kas grauj cilvēku, traucē sabiedrības attīstību pozitīvā gultnē, un šodien mums galvenokārt jārunā par tām, tāpēc svarīgi ir saprast kā tās rodas un kā atbrīvoties no tām.
Atkarības oficiāli tiek skaidrotas kā stāvoklis, kad cilvēks jūt kategorisku vajadzību pēc kādas vielas vai darbības. Šādas vielas vai darbības rada īslaicīgas patīkamas izjūtas, cilvēks vēlas tādas izjust vēl un vēl un nemana, ka iestājusies atkarība un viņš bez tās vairs nevar iztikt. …
