Dauge izskata 3 galvēnos audzināšanas pamatprincipus. Nav jāaizmirst, ka jaunos cilvēkos šādas dziļas un gluži spilgti noteiktas uz tīri speciālām vērtībām un uz to realizāšanu vērstas intereses nemaz nav tik sevišķi bieži sastopamas. Tādas pa lilākai daļai mostas samērā vēlu un attīstās lēnām.
Bērns stāv centrā, un audzinātājs vērojas uz viņa uz āru vērstām enerģijām, tieksmēm, interesēm, uz viņa gribas virzienu, un ar to vien skaitās, uz tā dibina visu savu audzināšanas darbu.
Audzinātājs visu savu darbu ziedo tam, lai palīdzētu izcelt un atvērt to, kas no dabas bērnā ieguldīts, un kam, pēc viņa domām, jākļūst reālizētam. Audzinātājam ir jāapzinās, ka bērns uzaugs par cilvēku tikai patstaāvīgās aktīvās attiecības ar dzīvi, neatlaidīggi veicot tās uzstādītos mazos un arvien lielākos objektīvos uzdevumus. Īstai, lietiškai audzināšanai vērtīgs un svarīgs ir tikai tas, kas var garantēt dzīves jēgas un vērtību reālizēšanu.Jūtīga un saudzīgā paidagoģija mēdz bērniem atnest vēlāk vairs neizlabojamus ļaunumus taisni ar to, ka nodība pie malas šķērsļus, kavēkļus, grūtības, cīnoties ar kurām jaunais cilvēks vingrina, attīsta un norīda savus spēkus un tikai tā aug un top par cilcilvēku, tikai tādā ceļā pats sevi atrod, pārbauda, piepilda. Tādēļ ir vajadzīgs, lai audzinātajs pie viņiem nāktu kā stingru lietišķu prasību nesējs, kā objektīvu normu un likumu, kā augstāku ideju un obsolūtu vērtību prasētājs.
Pareizas, īsti lietišķas audzināšanas shema. Šeit arī bērns ir centrā, un ap viņu dzīves objektīvo prasību, objektīvā gara normu loku. Tē arī notiek bērna enerģijuatbrīvošana un izcelšana uz āru. Bet reizē ar to notiek objektīvās pasaules iedarbība uz bērna psihes iespaidošana tās prasību vardā. …
