Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:521530
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Apmēram pirms vienpadsmit tūkstošiem gadu, kad ledus laikmets bija beidzies un dabas apstākļi tagadējā Latvijas teritorijā kļuvuši piemēroti dzīvošanai, šeit ienāca pirmās mednieku-zvejnieku ciltis. Visticamāk šie cilvēki bija ieceļojuši no dienvidiem sekojot dzīvniekiem (īpaši ziemeļbriežiem), kas pirmie virzījās uz ziemeļiem. Nav īsti noskaidrots kādam etnosam piederēja šie pirmie iedzīvotāji, bet puslīdz droši zināms, ka sabiedriskā iekārta bijusi mātes ģints. Apdzīvotība Latvijas teritorija palielinājās līdz ar klimata uzlabošanos 7.- 4. gadu tūkstotī pirms Kristus. No 4.- 2. gadu tūkstotim pirms Kristus Latvijā ilga vēlais akmens laikmets- neolīts, kā svarīgākais atklājums bija māla trauki. Aptuveni 3.-2. gadu tūkstotī pr. Kristus Latvijā ienāca pirmie somugri un balti.
Somugri atšķīrās ar tā saukto ķemmes- bedrīšu keramiku, savukārt balti ar aukliņas keramiku un laivveida kaujas cirvju kultūru. Abas ciltis ienesa zemkopību un lopkopību un tēva ģints iekārtu, kā arī darba rīkus no bronzas, līdz ar to var runāt par bronzas laikmetu šajā teritorijā. 1.g.t. pr. Kristus baltu tautas sadalījās, veidojot kuršus, sēļus, zemgaļus un latgaļus. Šīs tautas apdzīvoja Latvijas teritorijas lielāko daļu un somugri tika izspiesti tālāk uz ziemeļiem.
Valstiskuma rašanos tieši ietekmēja dzelzs laikmeta sākšanās. Iedzīvotāji apguva prasmi no purva rūdas iegūt dzelzi, līdz ar to kļuva vieglāk saimniekot un zuda nepieciešamība dzīvot radinieku kopienās. Šajā laikā sākās arī mantiskā noslāņošanās, kā arī hierarhijas izveidošanās. Masas sastādīja brīvie ļaudis jeb zemnieki, savukārt sabiedrības elite bija labieši, senlatviešu dižciltīgie.
5.-9. gs. strauji palielinājās nocietināto apmetņu –pilskalnu- skaits. Ap senajām koka pilīm 10.- 12. gs. sāka veidoties senpilsētas, zemnieku un amatnieku apmetnes. Ap 10. gs. tika ieviesta podnieka ripa, kas izraisīja veselu apvērsumu keramikā. Pamazām sāka veidoties administratīvais iedalījums pagastos un pilsnovados. Tika ievāktas nodevas, pagastos valdīja kāda dzimta, savukārt pilsnovados vecākais vai valdnieks. Pilsnovadi savukārt apvienojās galos jeb zemēs, to centrā parasti bija kāda senpilsēta ar kādu augstākās kategorijas pili. Tā izveidojās baltu tautu zemes.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties