Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:576449
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Henrika Ibsena (1828 – 1906) „Pērs Gints” ir attēlota kā dramatiska poēma, kur savijas reālās dzīves ainas, notikumi un tautas pasaku fantastika, kuras satur daudz alegorijas un simboliku. Galvenā varonis lugā, Pērs Gints, sākumā ir neapvaldīts un bravūrīgs jauneklis, kuru savaldzina daiļā un cildenā zemnieku meita Solveiga. Pērs jūtas morāli netīrs un nevar pieņemt viņas mīlestību. Pateicis Solveiga, lai viņu gaida, Pērs dodas plašajā pasaulē. Nokļūstot Amerikā viņš iegūst kuģus, plantācijas un tirgojas ar vergiem. Bet Āfrikā kļūst par musulmaņu pravieti, par tādu uzdodas. Pērs uzskati par dzīvi: „plīvot laika straumei līdzi sausām kājām”. Pērs pieredz arī ne vienu vien neveiksmi, taču vienmēr prot tikt cauri sveikā. Kad beidzot Pērs Gints sasniedz cienījamu vecumu, viņš mēro ceļu atpakaļ uz dzimteni, bet kuģa avārijā zaudē visus savus mūža iekrājumus – naudu un pats tik tikko nenoslīkst. Un tomēr Pērs izglābjas, iegrūzdams dzelmē kādu no kuģa ļaudīm, kas arī bija pieķēries pie apgāzušās laivas.
Pēram visu dzīvi nav nekādu sabiedriski nozīmīgu mērķu, viņam rūp tikai pašam sava labklājība. Ja tas izdevīgi, Pērs aizmirsīs arī pats savu pašcieņu, piemēram, viņš ļauj, lai kaut kādi kalnu troļļi piesien viņam asti un ir ar mieru pat ielīst dzīva pērtiķa ādā. Vēlāk pie Pēra Ginta ierodas simbolists – Pogu lējējs un paziņo, ka viņš ieradies pārkausēt Pēru Gintu. Visbeidzot arī pats Pērs atzīst, ka viņa dzīve bijusi bezvērtīga:
„Tu skaistā zeme, jel piedod man tu, Ka tavu zāli es mīdīju!”
Rakstnieks poēmas beigās cenšas rast kādu izlīdzinājumu un attaisnojumu Pēra dzīvei. Atgriezdamies dzimtenē, Pērs atgriežas kalnos savas būdas, kur visu laiku dzīvojusi mūžam uzticīgā Solveiga un viņu joprojām gaida. Mīlestība ir Solveigas dzīves laime, bet Pēram Gintam viņa saka:
„Caur tevi mans mūžs bij daiļš dziedājums. Esi svētīts, tu turēji solījumu!”

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties