Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:326193
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.08.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 50 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.1.  Runas prasmes jēdziens    8
1.2.  Sākumskolas skolēna psihiskās attīstības raksturojums    15
1.3.  Valodas un runas attīstības psihofiziskais pamatojums    19
1.4.  Valodas, runas un domas mijiedarbība    23
1.5.  Rotaļdarbība kā veicinošs faktors runas prasmju apguvē    26
2.  Skolēna runas prasmju attīstības izpēte sākumskolā    29
2.1.  Pētāmās grupas skolēnu raksturojums    33
2.2.  Pētījuma organizācija un izmantotās metodes    37
2.3.  Pētījuma gaita    50
2.4.  Pedagoģiskā darbība runas prasmju veiksmīgai attīstībai    56
2.5.  Pētījumā iegūtie rezultāti un to novērtējums    60
  Izmantoto informācijas avotu saraksts    75
  Kopsavilkums    77
  Pielikumi    79
Darba fragmentsAizvērt

Ikvienas sabiedrības attīstība un nākotne ir jaunās paaudzes rokās. Stipra un gudra jaunatne visos laikos vecās paaudzes lolotais ideāls. Ir iestājies speciālistu laiks, spēcīgu personību laiks. Skolas uzdevums ir ne vien sniegt kvalitatīvas zināšanas, izmantojot visu pedagoģijas un psiholoģijas metožu un paņēmienu arsenālu, bet arī sekmēt personības atraisīšanos un attīstību. Mūsdienu cilvēku morālajā apziņā ir zudušas daudzas vispārcilvēciskas tikumiskās vērtības, trūkst garīguma. Tāpēc jāceļ godā kultūras mantojums un izglītības vērtība.
„Cilvēks savā dzīves izjūtā kļuvis pašpārliecināts, izvirza sevi par pasaules centru, pasaules izzinātāju un tāpēc izziņai jābūt atbilstošai Es domāšanai. Orientāciju uz Es, cilvēka iekšējo pieredzi, prātu, jūtām, filozofijas vēsturē dēvē par subjektivitātes jeb Es filozofiju (Egoloģiju).” [M.Kūle, R. Kūlis; 21]
Visām mūsu dzīves pamatorientācijām „apakšā” ir noteikts filozofisks noskaņojums, kurā mēs pat neapzināmies, iekļaujamies automātiski. Tikai filozofija spēj par to domāt un runāt. Galu galā, kā saka Aristotelis : Esamība gaismā iznāk pa dažādiem ceļiem”.
Tātad galvenā cilvēka prāta darbība pasaules apguve aktīvā izzinošā darbībā, nemitīgi pilnveidojoties mūža garumā un iekļaujoties sabiedrībā ar savu pieredzi un profesionālo darbību.
Laikmets, kā izsakās I. Kants, vairs neļauj samierināties ar šķietamām zināšanām un aicina prātu uzņemties pašizziņas darbu. Prātam ir jāapjēdz savas robežas: ko tas var un ko nevar.
Cilvēku pasaule ir saistīta ar valodu. Valodas robežas nozīmē pasaules robežas. Kultūra, vēsture, zināšanas saskarsme, pašizziņa norisinās caur valodu un valodā”. Valoda veido pasaules ainu. Valoda, runa, doma, saskarsme ir vienas no galvenajām sistēmām, kas palīdz cilvēkam izzināt pasauli un sevi.
„Katrs cilvēks orientējas vidē, izmantojot par ārpasauli saņemto informāciju, taču šī orientācija notiek vairāk vai mazāk atsevišķi”. [K. Jungs; 41].
Tātad ir būtiski svarīga zināšanas kvalitāte – konceptuālas zināšanas, kuras ļauj tās izmantot plašā konteksta zināšanu apjoms, kas ļauj veidot izpratni par vispārējām likumībām, kuras darbojas dabas un sociālajā vidē. Mūsdienu cilvēkam nepieciešamas zināšanas, kas veido cilvēka prasmi tās izmantot praktiski un prasmi patstāvīgi mācīties. Svarīgs kļūst pats mācību process – aktīva izziņa, informācijas apgūšana, tās transformēšana – pārveidošana par sev derīgu praktisko uzdevumu veikšanā.
„Jaunās paaudzes sagatavošana turpmākai dzīvei: iepriekšējo paaudžu pieredzes pārņemšana un cilvēka personības attīstības mērķtiecīgu vadīšanu. Ar pieredzi saprotam, pirmkārt, zināšanas par apkārtējo pasauli: dabu, sabiedrību; otrkārt, prasmes un iemaņas, ka nepieciešamas dažādu atdarināmo un radošo darbību veikšanai, treškārt - uzskatus, pārliecību, estētisko gaumi – visu to, kas nosaka cilvēka intelektuālo (prāta), emocionālo (jūtu) un voluntāro (gribas) attieksmi pret apkārtni un tādējādi veido viņa dzīves pozīciju”. [V. Zelmenis; 5]
Vienlaikus par izglītības galvenajām dimensijām kļūst sociāla dimensija, vērtību orientācija un katra mācīšanas procesa dalībnieka atbildība. Tātad, vitāli svarīgs uzdevums skolai, palīdzēt katram skolēnam atklāt savas spējas, attīstīt un adekvāti novērtēt tās.
Līdz ar to ir izvirzījusies prasība, pēc akcentu maiņas arī pedagoģiskajā darbībā – attīstošas mācības, programmu atbilstība skolēnu vecumposma un arī attieksmes maiņa – skolēns kļūst p ar lietišķas sadarbības partneri. Intensīva izziņas interese un mācību darbības attīstība. Uzmanības centra bērns, viņa vajadzības, personības attīstības intereses, lai bērns tiektos uz skolu, justos tajā brīvs un atraisīts aktīvai izziņas darbībai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties