Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:396045
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    7
1.  Literatūras apskats    7
1.1.  Meža dabiskās atjaunošanās priekšrocības un trūkumi    8
1. 2.  Meža dabisko atjaunošanos ietekmējošie faktori    10
1. 2.1.  Pirmsatjaunošana    10
1.2.2.  Pēcatjaunošana    11
1.2.3.  Priedes dabiskai atjaunošanai piemērotie augšanas apstākļu tipi    13
1. 2.4.  Blakus esošā un nocirstā mežaudze    14
1.2.5.  Dabisko atjaunošanos veicinošie pasākumi    16
1. 3.  Meža galvenās izmantošanas veidi    22
1.3.1.  Kailcirte    22
1.3.2.  Pakāpeniskās cirtes    22
1.3.3.  Izlases cirtes    24
1.4.  Likumdošanas akti, kas reglamentē meža dabisko atjaunošanos    25
2.  Materiāls un metodika    30
2.1.  Pētījuma metodika    30
2.2.  Pētījuma objektu vispārējs apraksts    31
2.3.  Kamerālo darbu metodika    33
3.  Datu analīze    34
3.1.  Veselo un bojāto kociņu īpatsvars    38
3.2.  Procentuāls kociņu sadalījums pa vecumiem    40
3.3.  Uzmērīto kociņu vidējie augstumi    43
3.4.  Kociņu vidējie sakņu kakla caurmēri    45
3.5.  Kociņu vidējie ikgadējie garuma pieaugumi pēdējos 3 gados    46
3.6.  Pēdējo trīs gadu ikgadējo pieaugumu vienfaktora dispersijas analīze    49
  Secinājumi    51
  Izmantotā literatūra    52
  Pielikums    54
Darba fragmentsAizvērt

Latvija var lepoties ar saviem mežiem, kuru kopplatība ir sasniegusi 45% no kopējās valsts teritorijas. Mežam Latvijā ir liela finansiālā un rekreatīvā vērtība. Meža nozare ir lielākā eksporta nozare valstī, un pēdējos gados veido vairāk kā 30% no Latvijas kopējās eksporta vērtības.
Katru gadu tiek nocirsts mazāk koksnes nekā pieaug, un tas tiek panākts ar mērķtiecīgu darbību mežā. Viens šādas darbības virzieniem ir meža atjaunošana.
Meža dabiskā atjaunošana ir lētākais un videi draudzīgākais meža atjaunošanas veids. 2004. gadā Latvijā dabiski atjaunoti 68% izcirtumu. Privātie meža īpašnieki savus izcirtumus visbiežāk atstāj dabiskajai atjaunošanai. Mežu platība Latvijā no 1935. līdz 205. gadam palielinājusies 1,7 reizes, un tas noticis galvenokārt meža dabiskās atjaunošanās rezultātā, aizaugot lauksaimniecībā neizmantojamām zemēm.
Dabiskajai atjaunošanai ir vairākas priekšrocības un trūkumi. Tā ir lētākais un videi draudzīgākais meža atjaunošanās veids, bet koksnes pieaugums šādās mežaudzēs ir mazāks, kā arī saimniecisko gatavību mežaudzes sasniedz vēlāk nekā mākslīgi ierīkotās mežaudzes.
Šajā darbā pētīju priedes dabisko atjaunošanos šaurajās kailcirtēs mētrāja augšanas apstākļu tipā. Ievācu datus par kociņu augstumu, sakņu kakla caurmēru, kociņu veselības stāvokli, kā arī pēdējo trīs gadu ikgadējo pieaugumu. Veicu iegūto datu analīzi un izdarīju secinājumus.

Lai izaudzētu produktīvu mežaudzi ir jāņem vērā trīs priekšnosacījumi:
1.zinātniski pamatota un mežsaimnieciski izdevīga atjaunošanas veida izvēle;
2.augšanas apstākļu tipam vispiemērotāko sugu atjaunošana
3.savlaicīgi uzsāktas un regulāri veiktas sastāva kopšanas cirtes [19].
Lai izvēlētos meža atjaunošanas veidu – dabisko vai mākslīgo – meža īpašniekam jāizvērtē ne tikai konkrētajiem augšanas apstākļiem vispiemērotāko koku sugu atjaunošana, bet arī jānoformulē meža audzēšanas mērķis, kā arī jāapsver finansiālās iespējas[25].
Dabiskās atjaunošanas priekšrocības:
iespējams panākt dabai tuvu mežaudžu veidošanos, jo dabiskā atjaunošanās notiek ar sugām, kas jau ir ilgstoši pielāgojušās tādiem augšanas apstākļiem;
panākama mistrotu mežaudžu veidošanās, kas ir viens no galvenajiem ekoloģiskās mežsaimniecības vadmotīviem;
sekmīgas pirmsatjaunošanās gadījumā izslēgti jebkādi meža audzēšanas laika zudumi;
ja notiek sekmīga dabiskā atjaunošanās, paaugstinās koku izlases iespēja dabiskajā procesā un ar kopšanas cirtēm, iedzimtības ziņā veidojas augstvērtīgas mežaudzes;
ietaupās izdevumi par sēklām, stādmateriālu, kultūru ierīkošanu, aizsardzības un kopšanas izmaksas, kas nereti ir noteicošais faktors atjaunošanas veida izvēlē;
labi tiek izmantota un saglabāta augsnes auglība, jo notiek strauja humusa mineralizēšanās;
augsne mazāk sablīvējas un aizzeļ salīdzinājumā ar izcirtumiem, kurus sāk apmežot otrajā vai trešajā gadā pēc kailcirtes [19];

Dabiskās atjaunošanas trūkumi un grūtības izpaužas šādi:
ne vienmēr iespējama saimnieciski vēlamās koku sugas ātra un kvalitatīva atjaunošana;
nereti nepieciešama intensīva un bieža jaunaudžu sastāva kopšana, kas jau uzsākama ļoti agri [21];
ja dabiskā atjaunošanās ir noritējusi nepilnīgi ir nepieciešama papildināšana, kas krietni paaugstina izmaksas;
atjaunojoties dažādām sugām ilgākā laika periodā, veidojas nevienmērīgas uzbūves un slēguma mežaudzes, kas apgrūtina egles un priedes kvalitatīvu resno sortimentu iegūšanu;
pasliktinās koku atzarošanās, veidojas resni zari un nevienmērīga platuma gadskārtas [19].
Dažviet produktīvu un stabilu mežaudzi var veidot, kombinējot dabisko un mākslīgo atjaunošanu kopā, ar ko tiek panākta arī līdzekļu ekonomija [24].…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties