SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Cilvēki vairs neuztver laulību kā mūža projektu. Arī medijos nerunā par laulību vai ģimeni - runā par attiecībām. Piemēram, tajās attiecībās ir dzimuši tik bērni, nākamajās - tik. It kā tas viss būtu tikai tāds īstermiņa projekts. Laulība no kopdzīves atšķiras ne tikai ar to, ka tā noslēgta likumiski, bet arī ar to, ka tā laulātajiem uzliek savstarpējus pienākumus, no kuriem nevar vienpusēji atteikties.
Arvien izplatīta ir fiktīvās laulības problēma, kurā tiek iesaistītas Latvijas sievietes, kas strādā dažādās valstīs, it īpaši Īrijā. Sievietēm fiktīva laulība ar ārzemnieku ir tieksme uzlabot savu materiālo stāvokli. Diemžēl, vairākumā gadījumos fiktīva laulība ar ārzemnieku ne tikai neuzlabo sievietes dzīvi, bet tieši otrādi noved pie ļoti nopietnām problēmām, pat līdz cilvēku tirdzniecībai. Darba autore norāda, ka publiskajā vidē ir ļoti daudz informācijas par fiktīvo laulību sekām un draudiem, kuriem persona sevi pakļauj, bet maz informācijas, ko darīt šajā situācijā nonākušajai personai. Latvijas tiesās nav daudz prasību par laulības atzīšanu par neesošu, bet šādu noslēgtu fiktīvo laulību skaits ir ļoti augsts. Sabiedrību vairāk vajadzētu informēt arī par to kā un kur ir iespējams atzīt par neesošu šo fiktīvo laulību, cik lielas izmaksas tas prasīs.
Darba autore uzskata, ka normatīvais regulējums laulības šķiršanas jomā ir pilnveidojies un attīstījies. Kopš 2014.gada 31.marta Civilprocesa likumā ieviesta jauna nodaļa „Pagaidu aizsardzība pret vardarbību”, 2014.gada 18.jūnijā spēkā stājās „Mediācijas likums”. Taču ir jāpaiet ilgākam laika posmam tiesu un notāru praksē, lai izkristalizētos tie jautājumi, kas vēl prasītu kādus pamatotus grozījumus normatīvajos aktos.
Autore viennozīmīgi secina, ka laulības šķiršana gan pie notāra, gan tiesā ir devusi iespēju ātrāk nokārtot šķiršanās lietu, jo tiesās samazinājusies noslogotība, bet pie notāra to var izdarīt vēl īsākā termiņā un bez spriedzes, kas varētu rasties nākot uz tiesu.
Lai arī likumdevējs ir ieinteresēts saglabāt laulāto ģimeniskās attiecības, piešķirot samierināšanās laiku, darba autore piebilst, ka pētot Alūksnes rajona tiesā skatītās laulības šķiršanas lietas, prakse tomēr ļauj secināt, ka pašlaik laulāto samierināšanā tiesa spēlē pasīvu lomu un šis institūts nevis veicina laulāto samierināšanos, bet drīzāk tiek uzskatīts par kavēkli laulības šķiršanas procesā.
…
