Secinājumi
Risinot definētās problēmas un veicot darba ievadā minētos uzdevumus, autors secina:
1. Ēnu ekonomika ir sarežģīta parādība, kura nav pilnīgi izpētīta un kuru apjomus ir grūti noteikt. Cilvēki iesaistās neformālajā ekonomikā dažādu iemeslu dēļ, piemēram, valdības rīcības dēļ, galvenokārt attiecībā uz nodokļiem. Ekonomiskie apstākļi valstī ietekmē cilvēku izvēli – maksāt nodokļus vai izvairīties no tiem.
2. Dati par ēnu ekonomikas apjomiem dažādās attīstītajās valstīs, kuri tika iegūti izmantojot minētās metodes (tab. 2.11), ir ļoti pretrunīgi. Metožu, ar kuru palīdzību tiek piedāvāts noteikt (aprēķināt) kādas valsts ēnu ekonomikas apjomus ir daudz, bet ne ar vienu no tām nevar precīzi noteikt neoficiālās ekonomikas daļu. Izmantotām metodēm ir daudz nepilnību.
3. Lielāka daļa no izstrādāto metožu ēnu ekonomikas noteikšanai balstās uz pieņēmumiem. Kā arī autora veiktie aprēķini: starpība (neizskaidrotais naudas apjoms) starp ienākumiem un izlietojumu tiek pieņemta kā ēnu ekonomikas daļa.
4. DYMIMIC vai MIMIC metodes galvenā priekšrocība un atšķirība no pārējām pieejām ir tas, ka MIMIC metode ņem vērā vairākus cēloņus, kas izraisa ēnu ekonomikas attīstību un izaugsmi, kā arī dažādos ēnu ekonomikas efektus laika gaitā. Visas pārējās metodes ņem vērā tikai vienu indikatoru, bet ēnu ekonomikas efekti var parādīties gan ražošanā, gan darbaspēkā, gan naudas tirgū.
5. Latvijas ēnu ekonomikas aprēķinātie rezultāti pēc MIMIC metodes uz 2010., 2011. un 2012. gadiem var tikt kritizēti par to, ka bāzes gadā tika pieņemts nepareizs, neprecīzs ēnu ekonomikas lielums, līdz ar to, galējie aprēķinu rezultāti ir mazāki par reālo neoficiālās ekonomikas daļu Latvijā.
6. Iegūtie rezultāti par ēnu ekonomikas apjomiem ir atkarīgi no tā, cik precīza un pareiza ir apkopotā statistika.
7. Aptaujas dati par mājsaimniecību patēriņu (tab. 3.4) nav objektīvi, jo tiek iegūti no maza respondentu aptaujāto skaita (1% no visām mājsaimniecībām Latvijā) un tiek vispārināti uz visām mājsaimniecībām.
8. Autora aprēķins 2010. gadam, precīzi izmantojot mājsaimniecību budžeta ienākumu klasifikāciju parāda, ka fizisko personu ienākumu kopsumma veido 5152.72 miljonus latu gadā, kas līdzinās 67% no IKP statistiskā uzrādītā personisko galapatēriņu izdevumu apjomu. Neizskaidrotā summa, jeb pieņemtā ēnu ekonomikas daļa ir 2537.51 miljoni latu gadā, kas veido 33% no IKP izlietojuma personiskiem galapatēriņa izdevumiem.
Priekšlikumi
1. Apkopojot aplūkoto informāciju, var ieteikt svarīgu priekšlikumu, ka ēnu ekonomikas pētīšanai ir jāpievērš vairāk uzmanība, jāizstrādā optimālākās metodes, kuras ļautu maksimāli precīzi noteikt neoficiālās ekonomikas daļu. Šādus pētījumus ir jāveic valsts līmenī, finanšu ministrijai.
…
