Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:166265
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 39 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Apzīmējumu saraksts    5
  Ievads    6
1.  Eksporta konkurētspējas jēdziens un to ietekmējošo faktoru raksturojums    9
1.1.  Konkurētspējas jēdziens    9
1.2.  Izpratne par konkurētspēju ekonomiskās teorijas skolās    11
1.3.  Eksporta konkurētspēju ietekmējoši faktori un raksturojoši rādītāji    15
2.  Eksporta struktūras un konkurētspēju ietekmējošo faktoru analīze    37
2.1.  Eksporta dinamikas un struktūras rādītāji    37
2.2.  Rūpniecības nozaru struktūra un attīstība    47
2.3.  Ārvalstu tiešās investīcijas    58
2.4.  Efektīvie valūtas kursi    62
2.5.  Maksājumu bilance un tekošā konta struktūra    64
2.6.  Kredītprocentu likmju dinamika un finansējuma pieejamība    69
2.7.  Izglītības līmenis, inovācijas, pētniecība un attīstība    73
3.  Eksporta konkurētspējas novērtēšana ar ekonometrisko modeli    88
3.1.  Izmantoto datu apraksts    88
3.2.  Regresijas modeļa novērtējums    89
  Secinājumi un priekšlikumi    95
  Izmantotā literatūra un avoti    100
  Pielikumi    103
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Valsts konkurētspēju ietekmē dažādi faktori: gan izmaksu faktori (piemēram, darba algas, kapitāla izmaksas, materiālu, izejvielu un enerģijas izmaksas), gan ārpus cenu faktori (piemēram, preču un pakalpojumu kvalitāte, piegādātāju uzticamība, pasūtījumu izpildes ātrums, valsts vai uzņēmuma tēls, valsts un preču zīmola vērtība, tirgus lielums, inovācijas, zināšanas, tehnoloģiju attīstība un pieejamība, infrastruktūra, darbaspēka kvalitāte un kvalifikācija). Valsts eksporta konkurētspēja jāvērtē saistīti ar kopējo valsts konkurētspēju.
2. Izmaksu faktori ir vieglāk novērtējami, tomēr ārpus cenu faktori ir nozīmīgi, jo nodrošina konkurētspēju, kas balstās uz kvalitāti un pievienoto vērtību, nevis tik jūtīgu rādītāju kā preču cenas.
3. Zemas darba algas nav konkurētspēju noteicošais faktors – tieši pretēji, augstas darba algas atspoguļo augstu prasmju līmeni un produktivitāti, kuras ir svarīgi eksporta konkurētspēju veicinoši faktori.
4. Latvijas novērtējums Pasaules Konkurētspējas indeksā laikā no 2007.gadam līdz 2010.gadam ir pasliktinājies no 45.vietās 2007.gadā līdz 68.vietai starp 133 valstīm 2009.gadā. Visproblemātiskākie jautājumi, kas skar biznesa veicināšanu, ir minēti birokrātija, pieejamība finansējumam, nodokļu politika un likmes, politiskā nestabilitāte, inflācija un korupcija. Turklāt Latvijai viszemākais rādītājs ir tieši inovāciju jomā – 86.vieta no 133 pētītajām valstīm.
5. Ekonomiskā krīze un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās 2009.gadā ievērojami samazināja gan pieprasījumu ārzemēs pēc Latvijas eksporta, jo reālais eksports samazinājās par 10%, bet IKP – par 18%, taču pieprasījumu pēc importa precēm samazinājās vēl vairāk, un 2009.gadā imports faktiskajās cenās pārsniedza eksportu tikai 1.3 reizes pretstatā iepriekšējos gados esošajam.
6. Latvijas preču galvenie noieta tirgi ir ES27, jo uz šo reģionu tiek eksportētas vairāk kā divas trešdaļas kopējā preču eksporta. Vienlaikus samazinās eksporta īpatsvars uz ES15 valstīm, bet palielinās eksporta īpatsvars uz citām valstīm (ārpus ES27 un NVS esošām valstīm).
7. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijas eksportā augsti tehnoloģisko preču eksporta īpatsvars ir ļoti mazs – 2006.gadā 4.2% no Latvijas kopējā eksporta bija augsto tehnoloģiju preču eksports, kamēr ES27 valstu vidējais rādītājs bija 16.64%. Tātad Latvija eksportē galvenokārt preces ar zemu sarežģītības pakāpi un pievienoto vērtību, piemēram, lielākās eksportējamo preču grupas 2008.gadā bija lauksaimniecības un pārtikas preces, parastie metāli un to izstrādājumi, koks un koka izstrādājumi, kā arī mehānismi, ierīces un elektroiekārtas.
8. Vairāk kā trīs ceturtdaļas no Latvijas IKP pievienotās vērtības veido pakalpojumu nozare, kas pēc būtības raksturo iekšējo patēriņu un tādējādi Latvijas ekonomika ir ļoti jūtīga pret iekšējā patēriņa svārstībām – iepriekšējo gadu straujā ekonomikas izaugsme galvenokārt balstījās uz iekšējo pieprasījumu, par ko liecina arī pakalpojumu pieaugums IKP struktūrā, taču tā dēļ ekonomiskās krīzes ietekmē Latvijas tautsaimniecībai ir ilgāks atlabšanas process.
9. Investīciju aktivitātes un Latvijas IKP struktūra parāda kopsakarības, ka Latvijā uzņēmēji ir ļoti aktīvi ieguldīt līdzekļus jomās, kurās nekas nav jārada, bet peļņu var gūt no starpniecības, kā arī jomās, kurās peļņu var gūt ātri, piemēram, nekustamā īpašuma nozarē.
10. 2009.gadā, samazinot nodarbināto skaitu un darba algas, uzņēmumi reaģēja uz krītošo pieprasījumu, samazinot savas ražošanas izmaksas un arī samazinot pārdošanas cenas, lai spētu kaut nedaudz saglabāt savu tirgus daļu. Tomēr jāņem vērā, ka, atkal palielinoties pieprasījumam un izlaides apjomiem, uzņēmumi ilgi nevarēs noturēt darba algas un nodarbinātību tik zemā līmenī, bet būs jāveic strukturālas izmaiņas to darbības procesos, kāpinot produktivitāti, kas šobrīd Latvijā ir viena no zemākajām ES27.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties