Secinājumi
1) Vairākus kiberriskus, piemēram datu noplūdi, rada pati kompānija ar konfigurācijas nepilnībām un sistēmu nepilnībām.
2) Kiberriski 2018. gadā tika uztverti kā lielākie kompāniju riski pasaulē.
3) Kiberriski tiek sekmīgi pielāgoti videi un apstākļiem, kurā tie atrodas, un padarīti ar vien bīstamāki un dārgāki tā saņēmējiem. Piemēram, izspiedēj-vīrusi 2015. gadā kopējās izmaksas sasniedza tikai 325 miljonus dolāru, 2017. gadā izmaksas sasniedza 5 miljardus, 2018. gadā – 8 miljardus, bet 2019. gadā, jau 11 miljardus visā pasaulē.
4) Vislielākais un attīstītākais kiber-risku apdrošināšanas tirgus ir Amerikā.
5) Kiber-apdrošināšanas tirgus ASV aug par vidēji 10-25% gadā.
6) Apdrošināšanu polišu nosacījumi un standarti ASV nav vienoti un būtiski atšķiras nosacījumos un izpildē.
7) Latvijā ir pārāk mazs kiber-apdrošināšanas produktu piedāvājums, jo to piedāvā tikai 1 Latvijas kompānija – “IIZI” un pārējie piedāvājumi atrodas ārpus Latvijas, kas tos sadārdzina.
8) Maziem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja apdrošināt savus kiberriskus, jo piedāvājumi eksistē un lai arī dārgi, arī finansiāli atļauties to tie varētu.
9) Kiber-apdrošināšanas iespējas Latvijas mazajiem uzņēmumiem ir maz, neelastīgas un/vai dārgas, salīdzinājumā ar citām, uzņēmumiem nepieciešamām, apdrošināšanām.
10) Kopumā ir liela varbūtība, ka maziem uzņēmumiem izdevīgāk ir uzņemties kiberriskus nekā to apdrošināt.
11) Lielu daļu no kiberriskiem varētu atrisināt ar darbinieku apmācīšanu un krīzes plānu izstrādāšanu.
12) Uzlabojot kompānijas iekšējo kiber-drošību, varētu lielā mērā samazināt konfigurācijas nepilnības kiberrisku.
…