Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:342501
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Darbā lietoto saīsinajumu skaidrojums    5
  Anotācija    6
  Ievads    7
1.  Darba samaksas teorētiskie aspekti    8
1.1.  Darbaspēka tirgus un cena. Darba alga    8
1.2.  Darba attiecību jēdziens uzņēmumā    17
1.3.  Darba samaksas jēdziens, formas un to raksturojums    22
1.4.  Norēķinu par darba samaksu raksturojums un uzdevumi    16
1.5.  Darba samaksas un ieturējumu no darba samaksas aprēķināšana    33
1.6.  Norēķinu par darba samaksu uzskaite    39
2.  Darba samaksu reglāmentējošā likumdošana    44
3.  SIA Grāmatu nams “Valters un Rapa” darbības raksturojums    50
4.  SIA Grāmatu nams “Valters un Rapa” norēķinu par darba samaksu uzskaite    62
4.1.  Darbinieku atlase    62
4.2.  Darba attiecību noformēšana    63
4.3.  Darba samaksas un ieturējumu no darba samaksas aprēķināšana un dokumentācija    64
4.4.  Norēķinu par darba samaksu un ieturējumiem uzskaite    68
  Secinājumi un priekšlikumi    70
  Literatūra    75
Darba fragmentsAizvērt

Darba algas ekonomiskais saturs. Lai atbildētu uz izvirzīto jautājumu, terminaloģiski jarunā nevis par darbu, bet darbaspēku, proti, potenciālām darbaspējām, kas sakarā ar kvalifikāciju piemīt cilvēkam tirgus ekonomikā – darba ņēmējam. Toties darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas resursu tirgū, var būt vai nu darbaspēks, vai arī darba rezultāts – ražojums, pakalpojums. Ja darbaspējas netiek pieprasītas, mums ir darīšana ar bezdarbu – darbs netiek veikts, nav arī darba rezultāta, kaut gan bezdarbniekam ir darbaspējas.
Runājot par Latvijas ražošanas resursiem, jāņem vērā pagaidu bezdarbnieki, liels potenciāls spēks.[25]
Par to, kas tiek pirkts un pārdots darbaspēka tirgū zinātniekiem ir dažādi viedokļi. It kā loģisko tēzi, ka šī pērkamā prece ir darbaspēks, kas nav atdalāms no sava īpašnieka, bieži kritizē. Šī kritika tiek argumentēta ar to, ka uz laiku veidojoties verdzības attiecības, jo prece esot pats cilvēks.
Līdz ar to tiek noraidīts uzskats, ka darba alga ir darbaspēka ka preces cena. Lai šo problēmu atrisinātru, tiek izteikts atzinums, ka darbaspējas tiek uz laiku iznomātas, proti, uz noteiktām stundām dienā, nedēļā, mēnesī. Šinī teorētiskā variantā darba alga ir darbaspēka nomas maksa.
Cita viedokļa būtība ir tāda, ka darba alga tiek raksturota ka maksa par pakalpojumu. No šādas nostājas izriet: pirmkārt, darbaspēka tirgū pārdošanas un pirkšanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku; otrkart, darba alga ir šī pakalpojuma cena.
Visprimitīvāka tēze, kas neprasa analītisku pieeju jautājumam un nerisina problēmu, kas ir prece darbaspēka tirgū, vienkārši apgalvo, ka darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu razultātu.
Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par darba algas ekonomisko saturu darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darbaspējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts.[2]
Darba algas līmeni noteicējošie faktori. Neatkarīgi no darba algas sociāli ekonomiskā satura koncepcijas darba algas konkrētais līmenis ir atkarīgs no darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samēra.
Darbaspēka pieprasījumu nosaka galvenokārt šādi faktori:
pirmkārt, ražojumu un pakalpojumu pieprasījums: līdz ar to darbaspēka pieprasījums jāuzskata par atvasinātu pieprasījumu. Latvijā pieprasījumu pēc darbarokām un intelekta regulē pieprasījums pēc pašmāju ražojumiem un pakalpojumiem, pēc eksportprecēm citās valstīs;
otrkārt, darba ražīgais spēks un darba intensitātes pakāpe;
treškārt, darba dienas ilgums;
ceturtkart, segmentos noteikta aroda, specialitātes darbinieku pieprasījums;
piektkart, darbinieku kvalifikācija aroda ietvaros;
sestkārt, darba algas līmenis, ar to saistīto darba devēju nodokļu, sociālo izmaksu lielums;
septītkārt, pieprasījums pēc izcilu mūziķu, mākslinieku, aktieru, režisoru, rakstnieku, sportistu, visdažādāko “zvaigžņu” snieguma;
astotkart, monopsons, kad darba ņēmēji kādā attālākā nostūrī ir saistīti ar ražotni, tirdzniecības centru u.tml., kas ir vienīgais darba devējs. (Latvijā šāds monopsons ir tipisks būvmateriālu ražošanā, piemēram, Lode, Vangaži, Kalnciems, Brocēni, kad iespēja atrast darbu ārpus šīm ražotnēm minētajā apvidū ir visai maza.) [2]…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −42,96 €
Materiālu komplekts Nr. 1113818
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties