Attālināts darbs, tā ietekme uz ekonomiku

SECINĀJUMI
Bakalaura darba izstrādes gaitā ir izstrādāti šādi secinājumi:
1. Pēc informācijas avotu un pētījumu izskatīšanas var secināt, ka teledarbs zināms jau kopš 70.gadiem, taču tikai tagad, kad ir sasniegts augsts informācijas tehnoloģiju attīstības līmenis, tas sāk izplatīties un izmantots arvien biežāk. Neskatoties uz to, ka attālinātā darba forma vēl joprojām ir līdz galam neizpētīta un nesaprotama darbība, vairākās Eiropas valstīs tiek veikti pasākumi, tās popularizēšanai un ieviešanai vietējos reģionos, tādējādi attīstot reģionālo ekonomiku un sabalansējot pilsētu un lauku reģionu atšķirības.
2. Teledarbs kļūst par arvien modernāku darba alternatīvu, kas izplatās visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā attālināti strādā 12% nodarbināto, kas kopumā ir ceturtais augstākais rādītājs visā Eiropā – teledarbs Latvijā netiek uzskatīts kā pilnībā izmantota iespēja, ko realizējot ieguvēji būs gan darbinieki, gan uzņēmēji.
3. Elastīgs darba grafiks uzlabo darbinieka produktivitāti (ietaupīt laiku, secīgi risināt problēmas un vieglāk organizēt darbu), tai pat laikā risināt personiskās problēmas, kas saistītas ar ģimenes un mājas dzīvi. Tehnoloģiju iespējas palielina teledarbinieka spēju izpildīt vairāk uzdevumu vienlaikus, neatrodoties galvenajā birojā. Tomēr, strādājot attālināti kā lielākā problēma tiek atdzīta darbinieka neproduktivitāte, kas var rasties laika gaitā, galvenais šīs problēmas cēlonis tiek minēts – norobežotība no ārpasaules, saziņas un mijiedarbības trūkums.
4. Ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju no lauku reģioniem pārceļas uz pilsētām, kas palielina lauku reģionu degradēšanās un sabiedrības novecošanās risku. Latvijā ir labi attīstīta informācijas un komunikāciju tehnoloģija, kas nozīmē, ka pastāv potenciāls attālinātā darba attīstībai un pilnveidei valsts teritorijā.
…